2023. gadā Vidzemē dzēsts 101 kūlas ugunsgrēks, kas ir par 81 ugunsgrēku mazāk nekā 2022. gadā, kad reģistrēti 182 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.
Kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē būtiski samazinājies Valmierā un Valmieras novadā, Cēsu novadā, Limbažu novadā, Madonas novadā, kā arī Smiltenes novadā. Pērn Vidzemē kopumā izdegušas zemes platības 69,15 hektāru lielā platībā.
Šogad Vidzemē reģistrēti jau astoņi kūlas ugunsgrēki (Smiltenes, Valmieras, Limbažu un Cēsu novadā), pirmais no tiem Smiltenes novada Raunas pagastā 10. marta rītā.
Lai arī kopumā Vidzemē reģistrēts par 81 kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2022. gadā, tie tomēr dažos novados mūspusē ir pieauguši. Salīdzinot ar 2022. gadu pieaugums fiksēts Alūksnes, Valkas un Varakļānu novadā. Platības ziņā pieaugums izdegušajās teritorijās konstatēts Gulbenes, Madonas un Varakļānu novadā.
VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu joprojām var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana: – Mēs redzam, ka vietās, kur tiek apstrādātas lauksaimniecības zemes un apsaimniekotas teritorijas, nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt! Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci euro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.
Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Jāatceras arī, ka VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!
19.03.2024.
