VAS „Latvijas Pasts” un Satiksmes ministrija 28. februārī rīkoja preses konferenci, kuras laikā apsprieda tālāko iespējamo rīcību turpmākajai pasta nodaļu reformai. Līdz aprīlim jāizstrādā koncepcija par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas. Viens no faktoriem, kas tiks ņemts vērā, ir attālums no dzīvesvietas līdz pastam. Viedokli par to lūdzu izteikt Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājam Vilnim Špatam.
Visu nevar novelt uz pašvaldībām
– Labi, ka mums kopīgi izdevās apturēt šo nepārdomāto reformu. Cesvainē bija domāts rīkot sapulci par pasta nodaļu slēgšanu, taču tā nenotika, jo sarunas par šo lēmumu jau bija norisinājušās Rīgā. Šobrīd pasta nodaļu optimizācija ir iepauzēta, es domāju, ka tiks izdomāts cits variants, lai darbotos tālāk. Pasts vienmēr šķitis fundamentāls un stabils, kas allaž pastāvēs un ļaus cilvēkiem ne tikai pasūtīt presi, bet arī nopirkt sev vajadzīgās lietas. Jaunie ļaudis uz pastu neiet, taču vecāka gadagājuma cilvēki gan. Pastu apmeklēju arī es, turklāt tā ir arī socializēšanās vieta, ko ne ar kādu naudas summu aprēķināt nevar. Cik saprotu, tad viens no variantiem, par ko pašvaldības ļoti pamatoti protestē, ir daļēju pasta funkciju veikšanu ietvert pašvaldību pienākumu sarakstā. Tagad pašvaldībām plāno uzlikt darīt visu ko, taču finansējumu tam nedod. Un šī iemelsa dēļ ir tik grūti salikt gada budžetu. Ja pienākumu skaits tikai pieaug, bet finanses tam netiek piešķirtas, vienā mirklī visā valstī sāksies streiks, – spriež Vilnis Špats.
Viņš uzsver – pirms šāda lēmuma pieņemšanas valstij vajadzēja daudz labāk un rūpīgāk visu izsvērt un apdomāt.
– Viss tiek likvidēts, tas šķiet neloģiski. Arī skolu reforma tiek diezgan mākslīgi uzspiesta. Protams, ja bērnu skaits ir nepietiekams, pašvaldība lems par skolas slēgšanu, taču lielā mērā skolu optimizācija tiek uzspiesta teju vai spaidu kārtā. Un tā lauki paliks arvien tukšāki – tikai ar pensionāriem, zemniekiem un vasarniekiem. Turpinot par pastu – jāgaida galarezultāts. Cik saprotu, pagaidām nevienu nodaļu vairāk neslēgs, tiks domāti varianti, kā tālāk rīkoties. Ja 2022. gadā pasts guva vairāk nekā 2 miljonu peļņu, kāpēc jāsaka, ka nerentabli dzīvo? Tagad tika noņemta komercpreču pārdošana, kas tiek atzīta par pastam nepiederošu funkciju. Tas jau bija labs papildu ieguvums peļņai, jo lauku iedzīvotāji varēja iegādāties tās preces, kas viņiem ir vajadzīgas, – norāda Vilnis Špats, piebilstot – viņš savā mūžā ir pieredzējis dažādas reformas, tāpēc ilūzijas nelolo.
01.03.2024.
