Vairākās valodās mētru nosaukumā ir sakne “mint” — no sengrieķu upju dievietes, pazemes valdnieka Aīda mīļākās nimfas Mintes vārda.
Kad Aīds tomēr neprecēju viņu, bet gan galvenā dieva Zeva meitu Persefoni, Minte paziņoja, ka viņa tik un tā esot pārāka un skaistāka; greizsirdīgā Persefone, kurai bija aizdomas, ka abi bijušie mīlētāji joprojām satiekas, pārvērta nimfu augā, pietiekoši zemā, lai to varētu mīdīt kājām. Pat Aīds nespēja to aizkavēt, viņš gan, lai cilvēki neaizmirstu viņa mīļoto, tai piešķīra brīnišķīgu smaržu.
IX gs. mūks un dzejnieks Valafrids Strabo rakstīja: "Kurš apgalvo, ka var uzskaitīt visas mētru spējas un veidus, tikpat labi varētu pasacīt, cik zivju peld Sarkanajā jūrā." Mētru dzimtene, visticamāk, ir Ziemeļāfrika, to ģintī ir vairāk par 20 sugām, no kurām populārākā ir piparmētra. Senajā Grieķijā cilvēki iesmaržoja katru ķermeņa daļu ar citiem augiem – mētras lietoja rokām. Francijā mētru un jāņogu pušķis sargāja no ļauniem gariem un burvjiem, Itālijā mētras bija uzticams veids, kā no slimībām un burvestībām pasargāt bērnus. Itāļu ārsts Pjetro Andrea Mattioli (XVIgs.) uzskatīja, ka mētras stiprina vīrieša spermu un rosina iekāri. Senos laikos līgava un līgavainis galvā lika mētru vainagus, tādus valkāja arī viduslaiku studenti – uzskatīja, ka mētras stimulē smadzeņu darbību. Anglijā pastāvēja speciāls zāļu kaisītāju amats – augstmaņu un bagātu pilsētnieku namos, lai likvidētu nepatīkamas smakas, uz grīdām kaisīja smaržojošus augus – mētras, vērmeles, citronmelisas u. c., tos ievietoja arī guļvietās. Piparmētras, šķiet, veidojušās kā dabisks citu mētru sugu krustojums. Lai gan to paliekas ir atrastas Ēģiptes faraonu kapenēs, tās minētas Bībelē, Mateja evaņģēlijā un tās gan kā ārstniecības augus, gan kā garšvielas audzēja viduslaiku klosteros, Eiropā tās pirmo reizi 1696. gadā aprakstīja britu botāniķis Džons Reijs, kurš tās atrada kādā angļu dārzā. Angļi bija arī pirmie, kuri, novērtējot piparmētru labās īpašības, tās sāka kultivēt un izmatot kā garšvielas. Mūsdienās mentolu saturošo piparmētru ēterisko eļļu plaši lieto medicīnā gan ārīgi, gan iekšķīgi. Tā palīdz kuņģa un zarnu, arī žultspūšļa slimību gadījumos, ar to ieberzē sāpošus muskuļus. Piparmētru tēja ir plaši pazīstams līdzeklis saaukstēšanās reizēs, palīdz galvassāpju un migrēnas gadījumos. Piparmētras ir iecienīta garšviela, to lieto gan zupām, gan gaļas ēdieniem, gan desertam, gan atspirdzinošiem dzērieniem, sevišķi izsmalcināti ir irāņu un turku virtuves ēdieni.
15.12.2023.
