Bibliotēka ir kļuvusi par kultūras telpu, kurā nav pieejamas tikai grāmatas un preses izdevumi, bet tā darbojas, lai iedzīvotājus iesaistītu dažādās, tostarp, radošās aktivitātēs.
Kopš jūlija Mārcienas pagasta bibliotēkā strādā MAIJA JAUNBĒRZIŅA. Sadarbojoties ar pagasta iedzīvotājiem, tiek īstenotas idejas, ieguldot tajās radošumu un mīlestību, iedvesmu smeļoties arī grāmatās, žurnālos un internetā.
Maija teic, ka, kopīgi darbojoties, ir vienkāršāk iepazīt Mārcienu un tās iedzīvotājus.
– Pati dzīvoju Madonā, un man tas ir kā ceļojums, dodoties uz darbu Mārcienā. Patiesībā tā ir unikāla vieta – ar savu pagātni, vēsturi, ēkām. Lai labāk iepazītu Mārcienu, kopā ar kultūras nama vadītāju Zandu Buzinu izstaigājām veco parku, un man šķiet, ka savulaik tas ir bijis neticami skaists, – dalās Mārcienas pagasta bibliotēkas vadītāja. – Madona ir jauna pilsēta, un es to ļoti mīlu, bet atbraucot uz Mārcienu var sajust senatnīgo auru, kuras pietrūkst Madonai. Iepazīstot iedzīvotājus, viņu labsirdību un ieinteresētību, zinu, ka viņiem vieta ir ļoti nozīmīga. Bibliotēka ir kā kultūrvide, kur var ienākt, aprunāties, padarboties. Pat ja aizies prom no Mārcienas, īpaši bērni, viņi no saknēm smelsies spēku. Mārcienā ir patiešām aktīvi kultūras nama darbinieki, atbalstu sniedz pagasta pārvalde, iedzīvotāji ir ļoti radoši un atsaucīgi. Es jūtu, cik svarīga cilvēkiem ir sava vieta, cik spēcīgi ir mārcienieši.
Kopš Maija Jaunbērziņa strādā Mārcienas bibliotēkā, ir pagājuši tikai daži mēneši, bet paveikts ir ļoti daudz. Tikai radošs cilvēks, kurš no sirds mīl to, ko dara, var darboties nepagurstot. Bibliotēkas vadītāja ir radoša personība, viņai īpaši tuva ir gleznošana.
– Es ļoti mīlu grāmatas. Arī mana mamma visu mūžu ir bijusi bibliotekāre, un to es laikam esmu pārmantojusi no viņas, jo savulaik izvēlējos mācīties par bibliotekāri. Tomēr ne visu iespējams realizēt, darot savu pamatdarbu. Mans sapnis ir gleznošana. Savulaik laikam nobijos, ka netikšu uzņemta skolā, nevarēšu gleznot, un neiestājos skolā. Gleznošana mani joprojām urda. Pirms pieciem gadiem, atnākot uz Madonu, nokļuvu Madonas mākslas studijā pie Līgas Kalniņas. Kopā ir līdzīgi domājoši cilvēki, kas atraisa talantu. Protams, galvenais tomēr ir skolotājs. Man liela veiksme bija, ka nonācu plenērā pie Valērija Baidas, kurš mani iedrošināja turpināt darboties un savus darbus parādīt arī citiem. Man ļoti tuva ir ziedu un ainavu tēma. Tagad ainavas jau tiek papildinātas ar mājām, bet nākotnes plāns ir pagleznot Madonu. Pirms pieciem gadiem neticēju, ka varētu izstādīt savas gleznas, bet jau šajā vasarā tās bija aplūkojamas Madonas novada bibliotēkā, bet patreiz izstāde ir apskatāma Sauleskalnā. Pēc tam gleznas ceļos uz Druvienu, kā arī būs apskatāmas Madonas slimnīcā, – atklāj Maija Jaunbērziņa.
Savu radošumu Maija ieliek arī savā ikdienas darbā.
– No sirds cenšos piedāvāt dažādas aktivitātes pagasta iedzīvotājiem. Ir aizvadītas meistarklases, organizēti citi pasākumi. Arī uz priekšdienām plānojam reizi mēnesī noorganizēt kādu meistarklasi. Nupat aizvadījām dekupēšanas nodarbību, kuru vadīja Irina Mihova, bet jau drīz plānojam Adventa vainagu darināšanas nodarbību. Kopīgi gatavots ir mīļāks un īpašāks. Tāpat tiek plānotas kaligrāfijas nodarbības. Ir ļoti labi iemācīties kaut ko jaunu un interesantu, bet tikpat jauki ir to darīt kopā. Tam, sevišķi dzīvojot laukos, manuprāt, ir īpaša nozīme, – teic Maija. – Aizvadītajā dekupāžas nodarbībā mums pievienojās arī bērni. Neticami, cik talantīgi viņi ir! Cik radoši darbojās puiši! Pēc nodarbības dzirdēju jaukas un pozitīvas atsauksmes. Laiks paskrēja nemanot. Ir prieks par sadarbību, jo, vienam darot, tas nebūtu iespējams.
10.11.2023.
