Ērgļu pagasta iedzīvotājas, skolotājas BENITAS FELDBERGAS dzīvē ceļošana ieņem būtisku lomu. Viņa apceļojusi gandrīz četrdesmit valstis, bagātinot kultūras pieredzi un paplašinot redzesloku.
– Esmu dzimusi Rīgas rajonā ļoti tālā nostūrī, un mūsu ģimenes māja atradās uz robežas starp toreizējo Cēsu rajonu, Ogres rajonu un Rīgas rajonu. Mani vienmēr jau kopš bērnības vilināja doma kaut kur aizbraukt. Neko citu kā tikai laukus apkārt neredzēju. Man gan nepatika cilvēki, kuri nemitīgi blandās no vienas vietas uz otru, es visu laiku domāju, kāpēc gan nevar dzīvot vienuviet, kāpēc būtu jābraukā apkārt?! Bet tā nu sanāca, ka pati izbraukājos pa dažādām valstīm. Man vispār vienmēr ir paticis kaut kur braukt, tā kā bērnībā nekur tikt nevarēja, jo visu laiku bija te skola, te teļu ganīšana. Ļoti daudz lasīju un tādā veidā arī iepazinu dažādas valstis. Padomju laikos sākās arī mana ceļošana. Ceļojumos brauca no dažādām darba vietām, arodbiedrības piešķīra ceļazīmes. Kad es vēl biju skolas direktore, mums bija tradīcija braukt kaut kur tālu. Esmu bijusi Kirgīzijā, Kazahstānā, Maskavā, tāpat studentu brigādes ietvaros tiku strādājusi par pavadoni vilcienā. Centos izvēlēties tos maršrutus, kuros neesmu bijusi. Bet uz ārzemēm es netiku, jo man ārzemēs dzīvoja radi, un tas līdz ar to bija tabu. Savukārt tad sākās atjaunotās brīvās Latvijas laiki, un mana meita Linda Leen uzdāvināja man pirmo ceļojumu uz Ungāriju par godu manai 50. dzimšanas dienai. Tolaik vēl bija tādi nekomfortablie ceļojumi, kad nakšņot vajadzēja autobusā. Lai gan apstākļi bija visai grūti, man par ceļošanu radās ļoti labs iespaids, jo mūsu gide Rita bija vienkārši kolosāla. Viņa strādāja Valmieras dzimtsarakstu nodaļā. Man ceļojumos ir bijušas labas un vēl labākas gides, bet tāda, kāda bija Rita, vairs nav neviena. Viņa prata saliedēt komandu un lika ar smaidu pārvarēt visas grūtības. Ungārija man ļoti iepatikās, esmu tur bijusi vēl vairākas reizes, tostarp arī kopā ar meitu, – stāsta Benita Feldberga.
Tā arī aizsākās viņas mīlestība pret ceļošanu. Ilgu laiku ceļojumus mammai dāvināja meita, un Benita nekad nezināja, uz kurieni vedīs ceļš. Apceļoto valstu sarakstā ietilpst arī eksotiskākas zemes, piemēram, Indija un Izraēla. Benita gandrīz vienmēr ceļo, izmantojot firmas Impro pakalpojumus, jo šī kompānija esot labi pārbaudīta un nekad nav likusi piedzīvot vilšanos. Arī šajā svētdienā Benita dosies uz Kipru kopā ar Impro.
– Šajā kompānijā strādā ļoti apzinīgi cilvēki, un viss, kas tiek ietverts ceļojuma programmā, vienmēr arī tiek izpildīts. Kad biju Itālijā, programmā bija paredzēts doties uz Kapri salu. Rītā, kad mums bija jāiet uz ostu, plosījās milzu vējš, jūra bangoja un gāza lietus. Domājām, kaut nu tā brauciena nebūtu, jo jūra bija tik nemierīga un vētraina. Bet Impro jau nebūs Impro, ja programmā paredzētais netiks īstenots. Tā varētu piedzīvojumus apstāstīt ilgi un dikti. Viens no kontrastiem bagātākajiem ceļojumiem bija uz Ziemeļindiju. Ceļot uz Dienvidindiju vai Ziemeļindiju tomēr ir atšķirīgi. Šajā ceļojumā es izjutu zināmas bailes, jo cilvēku masas apkārt ir ļoti lielas, uz ielām visu laiku bļaušana, kliegšana, transporta trokšņi. Mūsu grupa devās uz Gangas midzināšanu, kas bija ļoti skaists pasākums ar mūku dziedājumiem. Lai aizbrauktu uz to vietu, mūs sasēdināja rikšās pa divi no grupas. Sākumā braucām visi vienā barā, bet tad katrs kaut kur noklīda. Sajūta bija diezgan bezpalīdzīga… Kad braucām uz Tadžmahalu, gide paziņoja, ka visi vienā vilciena vagonā nebūsim – katrs sēdēs tur, kur viņam norādīts biļetē, un var gadīties, ka vagonā latvietis būs tikai viens, bet visi pārējie būs indieši. Iestājās mērena panika, bet nepameta cerība, ka varbūt tik traki nebūs, varbūt palaimēsies vienā vagonā sagadīties vairākiem grupas biedriem. Bet beigu beigās izrādījās, ka vagonā bijām visi latvieši un tikai viens indietis. Viņš ar mums kopā nebrauca un lamādamies aizgāja, – smejoties saka Benita Feldberga.
Spilgtā atmiņā palicis arī brauciens uz Ķīnu, kas pretēji nostāstiem esot tīra, kārtīga un organizēta valsts ar kulturāliem cilvēkiem. Arī Portugāle un Turcija saglabājušās prātā kā burvīgas valstis, un daudzās Benitas apceļotajās malās ir iespējams ne tikai apskatīt dabas brīnumus, bet arī pabaudīt kūrortu sniegtās iespējas. Benita ceļo viena, lai gan bieži vien viņai piesakās līdzi arī citi ceļot gribētāji. Tomēr, kad pienāk īstais brīdis un Benita ielūdz kādu sev par ceļabiedru, viens pēc otra atsaka.
– Esmu ceļojusi kopā ar Sausnējas muzeja "Līdumi" vadītāju Elitu Leibomu, un viņu gan esmu pievērsusi ceļošanai. Braucām uz Bavāriju, tad uz Vāciju, un tā Elita pievērsās ceļošanai. Vēl esmu iemācījusi ceļot savu mazmeitu, esam četrreiz kopā ceļojušas. Sākumā uz Igauniju un Lietuvu, tad Poliju un Slovākiju, protams, ar autobusiem. Viņa noteikti nebūs mājās sēdētāja, bet gribēs kaut kur braukt. Mazdēls arī prasās, lai viņu kaut kur aizvedu. Man vairs nav arī tā spēka, kāds bija agrāk, taču noteikti ko izdomāšu un vismaz vienreiz puiku aizvedīšu. Man ceļošana nozīmē pārmaiņas, tā kā pēc horoskopa esmu Dvīņi, man patīk pārmaiņas un jauni iespaidi. No katra ceļojuma mēs ar meitu vedam savam dēlam un brālim mazās šotu glāzītes, viņam jau ir vesela kolekcija. Savukārt meita no katra ceļojuma ved krūzītes. Suvenīrus jau sen mājās nevedu, baudu visu ar acīm. Lai gan tiku nozvērējusies sev, ka vairs arī nefotografēšu, nevaru to izpildīt un tāpat kaut ko iemūžinu, tomēr vairs ne tik daudz kā agrāk.
03.11.2023.
