Saulessarga un lietussarga vēsturi ataino seni zīmējumi, freskas, gleznas. Senās Ēģiptes faraona kapeņu sienas zīmējumā attēlotā konstrukcija no spalvām varētu būt pirmais saulessargs. Uzskata, ka tie izgudroti XI gs. p. m. ē. valstīs ar karstu klimatu: Ķīnā, Ēģiptē, Asīrijā, Indijā.
Lielās, smagās konstrukcijas simbolizēja varu, tās lietot drīkstēja tikai valdnieki un ievērojami augstmaņi. Indijā valdnieka saulessargu nesa viņa svīta, un, jo varenāks bija valdnieks, jo viņam tādu bija vairāk. Līdz mūsdienām saglabājusies senā Taizemes karaliskā regālija "Deviņu kupolu baltais valsts saulessargs". Birmas karali no saules sargāja pat 24 kupolu zelta diegiem un dimantiem rotāts milzenis. Aksesuāra krāsa simbolizēja varenību; Ēģiptē tie bija zelta krāsā, Indijā – dzelteni, Ķīnā un Japānā – sarkani. No austrumu zemēm saulessargi nonāca Grieķijā, tad – Romā. Tur tie zaudēja varas simbola nozīmi, tos sāka lietot sievietes. XIII gs. saulessargs "umbrella" gan kļuva par pāvesta varas un Vatikāna simbolu. XVIII gs. mode ieviesās Francijas karaļu galmā, Luija XV galmā pat bija "goda saulessarga nesējs". Parīzes ielās uzziedēja dāmu krāsainie saulessargi. Dāmas centās saglabāt baltu sejas ādu – iedegušas sejas bija zemākas kārtas sievietēm, tāpēc saulessargi kļuva par obligātu atribūtu. Ar to palīdzību dāmas pat sazinājās ar kavalieriem: neapmierinātību izrādīja, saulessargu mazliet sašķiebjot, savukārt tā viegla pašūpošana nozīmēja aicinājumu. Ja tas tika aizvērts un tūlīt atkal atvērts – "nesteidzies"; ja dāma ar to aizsedza seju – "viss beidzies"… Pirmo salokāmo saulessargu 1715. gadā izgatavoja Parīzes fabrikants Mariuss; kad 1719. gadā iznāca Daniela Defo romāns "Robinsons Krūzo", kura varonis saulessargu uzmeistaroja no kazu ādām, tos ilgu laiku dēvēja par "robinsoniem". Protams, tos varēja lietot arī lietus gadījumā. Pirmā lietussarga rakstiska minēšana Eiropā bija jau 800. gadā, kad Tūras abats Alkuins tādu nosūtīja Zalcburgas bīskapam Arno ar vārdiem: "Nosūtu tev sargājošu jumtu, lai tas tavu godājamo galvu sargātu no lietus". Brits Džonass Henvejs, nomainījis dāmu saulessarga vieglo, krāsaino audumu pret blīvāku melnu, 1772. gadā ar to devās Londonas lietū. Sākumā viņu izsvilpa un izsmēja – vīrietim pieklājās lietū iztikt ar cepuri un apmetni, vai arī paglābties kebā. Tomēr drīz lietussargu praktiskumu novērtēja, 1782. gadā tos jau ražoja manufaktūras, un spieķa veida satīts melns lietussargs kļuva par angļu džentlmeņa neatņemamu atribūtu.
20.10.2023.
