Madonas novada bibliotēkas konferenču zālē joprojām skatāma Ritas Zepas gleznu izstāde “Tuvumā”. Esot šo gleznu tuvumā, skatītāji priecājas un iedvesmojas, ko vārdiski apliecināja arī tikšanās reizē ar autori.
Rita ir madoniete, praktizējoša advokāte, bet brīvajā laikā – gleznotāja, Tautas tēlotājmākslas studijas "Madona" dalībniece. Šogad Rita svin skaistu dzīves jubileju, un satikt viņu darbu un klātbūtnes tuvumā bibliotēkas konferenču zālē bija iespējams 29. augustā.
Īpaša saistība ar bibliotēku
– Pirms nieka piecpadsmit gadiem te iekārtojām manu darbu pirmo izstādi, – atcerējās autore. – Ar bibliotēku man ir īpaša draudzība un daudz kopīgu ceļu. Tāpat bibliotēkas mājvieta man ir īpaša, jo te savulaik esmu dzimusi – līdz pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidum šai vietā atradās Madonas slimnīca. Draudzība ar bibliotēku faktiski man aizsākās jau Poruka ielā, kur iepriekš mājvieta bija pilsētas publiskajai grāmatu krātuvei. Poruka ielā 2 sāku arī savu advokāta praksi, īrējot telpas līdzās bibliotēkai.
Uzrunājot sava talanta cienītājus, Rita atmiņu stāstā atkāpās vēl senākos laikos, kad Poruka ielā 2 bija Jāņa Simsona vadītā tēlotājmākslas studija, ko viņa apmeklēja un kur guva labu skolu un iedvesmu: – Mākslas gaitu pirmsākumi tātad aizsākās vidusskolas 10., 11. klasē, kad paralēli skolai apmeklēju mākslas studiju, mācījos arī mākslas skolā, tad Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, un pēc studiju gaitām atkal atgriezos Madonā, iestājos tēlotājmākslas studijā, ko tobrīd pilsētas kultūras namā vadīja skolotāja Līga Kalniņa. Visus šos gadus darbojos arī dažādu plenēru aktivitātēs, reizēm pagleznoju kopā ar mākslinieci Vitu Mercu, un tā savā rokrakstā šobrīd esmu tāda, kādu redzat izstādes darbos.
Ziedi pāri visam
Māksliniecei īpaši tuva ir ziedu un dabas tēma, kas arī atspoguļojas viņas darbu izstādē. Maigumā, krāsās un smaržās piesātinātie ziedi vēsta par intensīviem treniņiem, lai roka iegūtu nepieciešamo brīvību un izstādes bildēs sviedri un neveiklība nebūtu jūtama.
– No ziedu gleznošanas nevaru atturēties, – apgalvo autore. – Visriņķī viss zied, nevaru no puķēm izrauties, ziedi mani uzrunā. Gan pašas dārzā, kur piesēžos pie magoņu dobes, gan pie īrisiem, bet maijrozes gleznoju no kaimiņu krūmiem. Tā vasarā apgleznoju gan savu dārzu, gan kaimiņdārzus, tad vēl ko pieķeru, un sakrājas jaunas gleznas izstādei.
Skatītāju atsauksmes
"Kad cilvēks jautā, kādas ir manas mīļākās puķes, nekad nevaru uz to atbildēt, tāpēc, skatoties uz Ritas darbiem, labi, ka gleznotāja nesēž vienā noteiktā tēmā vai dobē – Ritas darbos ir daudzveidība."
"Tikai harmonisks cilvēks var radīt tik skaistas, saskanīgas gleznas. Garšīgs miers, skatos un priecājos! Lai radoša iedvesma it visās jomās!"
"Rita ir mainījusies, nestāv uz vietas. Attīstās."
"Pirmsākumi daiļuma pasaulē bija manāmi jau vidusskolas solā, kad sūtīji draudzenēm skaisti noformētas zīmītes. Malacis, ka esi tā uzplaukusi!"
"Esi pamainījusi gleznošanas paņēmienus. Lai neizsīkst enerģija arī turpmāk!"
"Skaistums mīl ciemiņus. Uzrakstīju dzejoli, kurā izteiktas manas sajūtas par izstādi. Ritas darbu skate bibliotēkā ir trešo reizi, neskaitot brīžus, kad viņas rokrakstu redzam studijas kopizstādēs."
Autores ražīgums un attīstība apliecina, ka talants ir tikai maza daļiņa no tā, lai gleznotājs spētu bildes radīt ilgstoši. Sena dzīves gudrība māca, ka visa pamatā tomēr ir cilvēka neatlaidīgais darbs, ko Rita Zepa izstādē pierāda pārpārēm.
Dāvināšanas un saņemšanas prieks
Redzot puķes, ko autorei sadāvināja izstādes apmeklētāji, ir skaidrs, ka nākotnē taps jaunas ziedu gleznas. Savukārt to, ka ar bibliotēku ir īpašas attiecības, Rita pierādīja dāvanas veidā: – Bibliotēkā gūstu jaunu informāciju, te lasām, uzzinām par vērtībām, un te strādā labi, profesionāli cilvēki. Tā kā šogad gan es esmu jubilāre, gan bibliotēka ir vēl lielāks jubilārs, gribu pasniegt savu gleznu bibliotēkai.
Otru darbiņu autore dāvāja Sarmītei Radiņai, kas bibliotēkā veic izstāžu kuratores funkcijas.
08.09.2023.
AUTORES foto
