Valodnieki uzskata, ka latviešu „jāņoga” ir tiešs atvasinājums no vācu valodas. Vācieši gan nesvin Jāņus kā mēs, bet tik un tā vasaras saulgriežus dēvē par „Johannistag” — Jāņu dienu.
Katoļu baznīca 24. jūnijā atzīmē Svētā Jāņa Kristītāja dienu. Tā vai citādi sarkanās ogas ziņo, ka vasara ir klāt! Jāņogu kā kultūrauga vēsture ir visai īsa. Eiropā tās sāka audzēt tikai XI gs., līdz tam pazina tikai savvaļas sugas. Ogu krūmi mīl vēsumu un mitrumu. Sarkanās, visticamāk, nākušas no Ziemeļeiropas, par melno jāņogu dzimteni uzskata Ziemeļāziju, Eiropā savvaļā aug tikai viena melno un piecas sarkano jāņogu šķirnes. Jāņogas audzē visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Tām ir ap 200 sugu, mēs gan pārsvarā pazīstam tikai sarkanās, baltās, melnās – upenes un arī zeltainās. Pirmā Eiropas sieviete – zinātniece Hildegarde fon Bingena (XI gs.) bija starp pirmajiem, kuri aprakstīja ogu derīgās īpašības. Viņa ieteica upeņu lapas pret reimatismu un kā odu kodumu dziedētājas. XVI gs. ogas strauji kļuva populāras vispirms Francijā, Anglijā, Vācijā, tās audzēja galvenokārt klosteru dārzos ārstnieciskiem nolūkiem, mūki tās ieteica arī kā līdzekli pret skorbutu, tikai vēlāk novērtēja ogu garšas īpatnības. Pirmais jāņogu zīmējums parādījās 1542. gadā Bāzelē izdotajā L. Fuksa grāmatā. Radās jaunas šķirnes, arī baltās – kā sarkano mutācija, kuru sulā vairs nebija sarkanā pigmenta. Sevišķi augstu tika vērtētas upenes, Francijas abats Pjērs Baylli de Montarans 1712. gadā tās ieteica kā ilgas un veselīgas dzīves garantu. Viņa tautieši novērtēja ne tikai ogu ārstnieciskās īpašības. 1841. gadā Dižonas apkārtnē radīja slaveno upeņu liķieri „Creme de Cassis". Angļi savukārt ar ogām uzlaboja iecienīto ābolu vīnu, tagad tas tika saukts „Cider and Black". Ar ārstnieciskām, cilvēka organismam noderīgām vielām visbagātākās ir upenes, tās atsver teju vai veselu aptiekas zāļu plauktu. Tās pieder pie desmit visbagātākajiem cīņā ar vīrusu infekcijām neaizvietojamā C vitamīna produktiem; C vitamīns tajās ir trīs reizes lielākā koncentrācijā nekā citronos. Tajās ir divas reizes vairāk kālija nekā ābolos (sarkanajās jāņogās kālija koncentrācija gan ir vēl lielāka), tās palīdz no organisma izvadīt lieko šķidrumu, pazemina asinsspiedienu, uzlabo pašsajūtu. Savukārt tumšā krāsviela – antociāni (šādā koncentrācijā tie nav sastopami nevienā citā dabīgā pārtikas produktā) stimulē asinsriti, neļauj bojāties šūnām, mazina iekaisumus.
25.08.2023.
