Sausums šovasar ietekmē ikvienu lauksaimnieku, īpaši tas skar lopu turētājus, jo ganībās zāles tikpat kā nav, gotiņas noēd katru zaļāku zāles kumšķi.
– Ganību vairs tikpat kā nav, ir pastaigu laukums, – vērtē ZS "Eglītes" pārvaldnieks Uldis Barazinskis.
Tomēr Barazinsku ģimenei uztraukuma par lopu uzturēšanu nav, jo saimniecībai jau ir izdevies sagādāt diezgan apjomīgu krājumu zāles rulonu. Fermā patlaban mīt 47 slaucamās govis, taču aug arī teles, jaunlopi, kopā 90 dzīvnieki būs jāpabaro.
Turklāt dabai pavēlēt nevaram, un lauksaimnieki vienmēr ir bijuši atkarīgi no laikapstākļiem.
– Vasarāji ieilgušajā sausumā nebija padevušies. Saprotot, ka vairāk par 2 t/ha novākt nevarēšu, nolēmu arī tos labāk savākt lopiem. To izdarīju laikus, kamēr vēl graudi nebija gatavi. Vēsturiski saimniecībā "Eglītes" tā ir bijis vienmēr – primārais ir lopi, tāpēc cenšamies zāli lopbarībai pļaut un sarullēt, kamēr tā ir visvērtīgākā. Pērn zāles lopbarības gatavošanu uzsāku jau 31. maijā, šogad – pāris dienu vēlāk. Tā kā mums ir sētie zālāji, kas tiek kopti un mēsloti, zāles ruļļu krājums jau ir paliels. Vēl ceram uz atālu, un parasti bija trīs pļāvumi. Ja nu galīgi šogad zāle neataugs, var pieķert klāt salmus, dot uz pusēm ar skābsienu, – risinājumu variantos ieskatu sniedz Uldis Barazinskis, kas turpina iesākto darbu vecāku īpašuma daļā – ZS "Eglītes" fermā.
Viņš gan piebilst, ka vecāku izveidotajā saimniecībā patlaban jācenšas saskatīt perspektīvu, īpaši piena lopkopībā, kuru gada sākumā grāva iepirkuma cenu kritums. Turklāt ir jābūt motivācijai, kāpēc to visu darīt. Protams, ja piena iepirkuma cena ir virs pašizmaksas, tad var strādāt. Iespējams, ka pēc šā gada sausuma pārbaudes daudzi būs spiesti govju skaitu samazināt, jo pietrūks zāles lopbarības. Paliks strādāt tās fermas, kas gan spēs nodrošināt barību, gan saimniekos ar mazāku pašizmaksu.
Uz vaicājumu par to, vai ieilgušais sausums un tā sekas ir vērtējamas kā krīze vai dabas katastrofa, Uldis Barazinskis saka: – Var saukt, kā vēlas, no tā jau situācija lopkopībā nemainīsies. Arī Eiropas naudu var piešķirt, bet no tā jau barības lopiem vairāk nekļūs. Manā uztverē tā ir tāda kā tirgošanās par lielāku cenu. Pat veco sienu tirgo, un dzirdēts, ka pat papīru govs ēdot (iesmej). Vienkārši jēgas no tā gan nav nekādas. Kāda starpība – var barot sienu vai skābsienu, un, kad ir zāle, to nopļauj. Lieta tāda, ka ilgstošā sausumā zāles nav, pļavas nokalst.
Kādreiz saimniecībā "Eglītes", kas pastāv vairāk nekā 30 gadu, visus svarīgākos lēmumus pieņēmis Ulda tēvs Valdis Barazinskis, kas nu jau aizsaukts mūžībā. – Vecāki bērnībā mūs lika pie darbiem (tas pats bija arī sievai Lienei). Bija jāiziet visam lauku darbu ciklam cauri. Doties spēlēt futbolu varēju tikai tad, kad visi pienākumi paveikti, bet brīvs nereti biju tikai vakarā, kad futbola spēle jau beigusies. Kad tēva vairs nav, izjūt lielāku atbildību. Pašam ir jāizvērtē, kā kurā situācijā labāk rīkoties, kā darīt. Protams, padoma pietrūkst. Sausuma dēļ jau saimnieciskā darbība neapstāsies. Taču klāt nāk pārbaudes, dažādas citas birokrātiskas lietas, kas atvirza no saimniecības darbiem.
Paši jūtam, kas ir vajadzīgs, bet no kā labāk atteikties. Arī no kredītsaistībām cenšamies izvairīties. Tagad jāspēj pielāgoties Eiropas jaunajiem kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem, bet ES maksājumi katram lauksaimniekam ir liels atbalsts. Par zemi maksa būs jebkurā gadījumā, par lopiem arī, un mūsu ganāmpulkā ir labi izslaukumi, virs 6000 kg piena no govs. Pavasarī gribēju izmēģināt bezaršanas tehnoloģiju. Nesanāca – miežus iesējām, zeme, kas ir māls, aizkalta. Tātad pārsvarā tomēr ir jāizvērtē plusi un mīnusi. Mūsu pluss ir ziemāji, ziemas kvieši.
Lai kas izaugtu, ir visam jāsēž klāt, bet mums primārā tomēr ir lopkopība. Graudus realizējam LPKS "VAKS", pienu – LPKS "Piebalga", – stāsta Uldis Barazinskis.
Saimniecībā visus darbus Barazinski cenšas paveikt ģimenes spēkiem.
– Ja jau pirksim visus pakalpojumus, nebūs jēgas strādāt, tik maksāt par pakalpojumiem, nekas pāri pašiem nepaliks. Tad jau labāk izdarīt mazāk, bet – pašam, līdz ar to nebūt atkarīgam no citiem, – nostāju skaidro Uldis. Piemēram, viņš pats sācis kult ar kombainu graudus. Uzskata, ka ar jebkuru tehniku ir jāsaprotas – jauna vai veca, un ar veco traktoru, kas ir darba kārtībā, arī var izdarīt tikpat daudz, cik ar jauno.
– Jāskatās, kā viss pavirzīsies. Domāju, ka šis posms būs grūtākais, bet, iespējams, rudenī piena lopkopībā būs skaidrība par to, kas turpinās strādāt, kas – lopus likvidēs. Katram tā situācija ir citādāka, katrs izvērtē, kā var ekonomiskāk saimniekot un dzīvot. Mums ir svarīgi, ka paši esam spējīgi visu izdarīt ar mazākiem ieguldījumiem, ir svarīgs process, kā visu izdarīt vienkāršāk. Fermā strādājam paši, mums pievienojas arī dēls Artūrs, arī mazais brālis zina, kur rokas jāpieliek. Kamēr visu izdarām paši, kaut kāds efekts ir. Mēs dažkārt cepamies par laika zaudēšanu, ka diena paiet, bet nekas nav padarīts. Tai pašā laikā fermas darbi, govju slaukšana notiek katru dienu, bez brīvdienām. Ja kāds prasa, kāpēc mums ir gan govis, gan graudu audzēšana, atbildu – lai pamainītu darbu. Protams, nauda katru mēnesi ienāk par pienu, bet graudaugi – ja izaug, priecājamies, ja ne, to pārlieku nepārdzīvojam. Tagad drīz būs jākuļ kvieši. Lielākai attīstībai gan vajadzīgi projekti, bet tās būtu kredītsaistības, – vērtē Uldis Barazinskis.
ZS "Eglītes" saimnieks stāsta, ka īpašumam ir saistība ar trim pagastiem un diviem novadiem. Juridiskā adrese – Barkavas pagastā, jo, dibinot saimniecību, vecāku dzīvesvieta – Barkava. Faktiskā adrese, kur atrodas ZS "Eglītes" māja un ferma, ir Varakļānu novada Murmastienes pagastā. Savukārt mežs- Ošupes pagastā. Laba sadarbība ir izveidojusies ar LLKC Madonas biroju, kur tiek kārtota arī grāmatvedība.
Saimniekošanu laukos Uldis un Liene uzskata par dzīvesveidu, kur visi darbi ir jādara visiem, jācenšas strādāt ar prieku. Kādreizējā vecāsmātes māja, kur tagad dzīvo ģimene, ir atjaunota, saimniecībā strādā atbildīgi, mērķtiecīgi un ar apdomu. Tiek sakārtota un veidota tāda vide, kur pašiem patiktu dzīvot un strādāt. Lienes vaļasprieks ir puķes, tāpēc dārzā pie mājas dobēs aug un koši zied gan ziemcietes, gan vasaras puķes. Uz dzimšanas dienu Uldis viņai uzdāvināja siltumnīcu, kur tagad aug gan gurķi, gan tomāti, gan paprika, gan arī puķes, un īpašs prieks ir par lizantēm. Iespējams, ka ar laiku būs arī otra siltumnīca.
21.07.2023.
