1973. gada 3. aprīlī ASV elektronikas koncerna “Motorola” mobilo komunikāciju nodaļas galvenais inženieris Martins Kūpers piezvanīja slavenās “Bell Laboratories” konstruktoram Džoelam Endželam: “Sveiks, Džoel! Uzmini, kur es atrodos!”
Kūpers tobrīd atradās Ņujorkas Manhetenas rajona 6. avēnijā un ar neslēptu prieku vēsturē pašā pirmajā sarunā pa mobilo telefonu paziņoja savam galvenajam konkurentam par veiksmīgu telefona prototipa izstrādi. Viņa aparāts bija izmaksājis – šodienas cenās – 760 000 eiro, svēra vairāk nekā kilogramu un atbilstoši izskatījās. 12 taustiņi, nekāda displeja, 10 stundas akumulatora uzlādēšanai un varēja runāt veselas 35 minūtes. Garāmgājēji, vērojot, kā Kūpers, stāvot pie "Alliance Capital Building" debesskrāpja (tur bija samontēta bāzes stacija, kas 30 mobilajiem abonentiem nodrošināja iekļuvi parasto telefonu tīklā) runā baltā plastmasas "ķieģelī", droši vien nodomāja, ka viņš nav pie pilna prāta.
Ideja par telefona un radio "hibrīdu" jau krietnu laiku virmoja gaisā. 1947. gadā "Bell Laboratories" līdzstrādnieks D. H. Rings formulēja mobilo sakaru pamatprincipu – visu valsti pārklāt ar bāzes raidītājiem, kuri uztverto mobilā telefona raidīto varētu nodot tālāk citam. Tiesa gan, ideju tobrīd nevarēja realizēt – tranzistoru, kas pēc 20 gadiem sakaru tehnoloģijā izraisīja veselu revolūciju, radīja tikai gadu vēlāk. Tolaik radiotelefoni vēl strādāja ar radiolampām un bija pamatīgas, smagas ierīces – kompānijas AT&T 1947. gadā izstrādātais automašīnas bagāžniekā ievietojamais radiotelefons svēra 40 kg. Sarunas laikā ierīce patērēja gandrīz visu akumulatora jaudu, toties maksāja tikpat, cik vidējas klases automašīna. Piecdesmitajos gados tie kļuva vieglāki un lētāki, bet ne tuvu vēl ne mobili. 1967. gadā M. Kūpers Čikāgas policijai izstrādāja raidītājus ar mikrofonu, kurus policisti varēja somā ar siksnu pakārt plecā. Panākuma spārnota, Kūpera komanda īsā laikā izstrādāja pirmo mobilā telefona prototipu, un 1973. gada 17. oktobrī viņš patentēja "Radio Telephone System". Vēl bija jāsakārto tehniskā un juridiskā infrastruktūra, atbildīgās valsts institūcijas jāpārliecina izdalīt sakariem nepieciešamās frekvences, un tikai 1983. gada 6. martā "Dyna TAC 800x" (attēlā) parādījās veikalos. Tas bija 794 g smags, 33×4,6×8,5 cm liels "bluķis".
30.06.2023.
