23. maija pievakarē Mārcienas pagasta jaunatnes darbiniece Kristīne Krustiņa kopā ar bērnu un jauniešu centra „Ideja” aktīvajiem apmeklētājiem devās izzinošā pārgājienā uz Mārcienas pilskalnu, lai noskaidrotu, kur īsti tas atrodas un kad bijis apdzīvots.
– Sapulcējāmies pie jauniešu centra, izvēlējāmies ceļu, pa kuru doties pārgājienā, un uzsākām gājienu pretī pilskalnam. Līdzi paņēmām arī maizītes un ūdeni, lai varētu iestiprināties. Ceļš mūs veda gan garām mājām, gan pa taciņām, gājām cauri arī vietējam mežam. Tas daudziem šķita interesanti, jo liela daļa līdz šim šeit nemaz nebija bijuši. Pie viena varējām parunāt par to, ko darīt, ja gadās apmaldīties vai nozust no bariņa, kā jārīkojas. Patīkams pārsteigums bija, ka bērni ir ļoti zinoši šajā jomā, viens otru pieskata gan ikdienā kopā spēlējoties, gan dodoties kopīgās ekskursijās vai pārgājienos. Laiku pa laikam, paskatoties kartē, sapratām, ka tuvojamies galamērķim. Nonākot pie pilskalna, rēķinājām, kurā gadā tur kādreizējā pils tika celta, kāda dzīve te bijusi pirms divtūkstoš gadiem. Ekspedīcijas mērķis bija izzināt un izpētīt sava pagasta teritoriju, līdzīgi kā tas notika iepriekšējā aktivitātē – velobraucienā, – pastāsta Mārcienas pagasta jaunatnes darbiniece Kristīne Krustiņa.
Viņa uzsver, ka mēs, lai arī esam latvieši, savu zemi pazīstam visai maz. Atskatoties uz aizvadīto pārgājienu, Kristīne saka – visi bija ļoti priecīgi, lai arī uzmācīgie odi ilgi uzkavēties pilskalnā neļāva. Tālāk ceļš gājējus veda uz sporta laukumu, kur bērni un jaunieši gan spēlēja spēles un zīmēja, gan meklēja dārgumus kopā ar saviem draugiem – ukraiņu bērniem.
– Nākamajā dienā bērniem bija žēl, ka jaukā kopābūšana ir aizvadīta, un ilgojās atgriezties vakardienā. Bērniem saprotamā veidā iepazinām pilskalna vēsturi, informāciju par to. Tā ir brīvi pieejama, un līdz ar to ne vienmēr ir nepieciešams speciālists, kuru piesaistīt. Bērni piedalījās ekspedīcijā ar aizrautību, varēja redzēt, ka viņiem tas ļoti interesē. Tāpat patika par kopā pavadīto laiku ar draugiem arī deva lielu lomu bērnu izjūtām un noskaņojumam. Tie bērni, kuri nevarēja tikt pārgājienā, saskuma, tāpēc vēl jo vairāk gaida nākamo aktivitāti. Savukārt man pašai prieku sagādā tas, ka šādu aktivitāšu veidā ir iespējams ieraudzīt Mārcienu pavisam citādā ainavā, nekā ikdienā. Te pēkšņi parādās mežs, paugurs – vajag tikai pastaigāt un pacelt acis augšup, lai savu mājvietu pamanītu pavisam citādāku. Noteikti turpināsim velobraucienus, kam bērni jau ļoti gatavojas. Jāizdomā tikai, kāds šoreiz būs maršruts. Ir vēl vairākas citas idejas, kurās iesaistīt gados vecākos jauniešus, taču tas lai pagaidām paliek noslēpums, – smaidot nosaka Kristīne Krustiņa.
30.05.2023.
