Pirms simt gadiem arhitekts Arnolds Maidels gatavoja projektu vidusskolas trīsstāvu celtnei līdzās kādreizējām Madonas muižas ēkām.
Muižas pārvaldnieka māja jau bija nodota rajona veterinārārsta mītnei, tai blakus esošā magazīnas klēts pārbūvēta par kūti un zirgu stalli. Līdz 1944. gadam tur strādāja Kusas pagastā dzimušais veterinārārsts Pēteris Siliņš. Dzīvojamā ēka veterinārdienesta iestādēm izmantota līdz pat mūsdienām.
Pirms gadiem divdesmit gan pārbūvēts jumta stāvs, tagad šo vietu zinām arī kā meža dienesta mītni.
Muižas saimniecības ēkas agrārreformas laikā atradās Skolas ielas otrā pusē. Starp paralēli celtajām mūra kūtīm esošais pagalms norobežots un senāk izmantots kā laidars. Līdzās koka šķūnis mūra stabos, turpat baļķu klētiņa un tuvāk pie ielas mūra klēts. Upītes otrā pusē bija par dzīvojamo ēku pārveidotas kādreizējās ūdensdzirnavas. Savukārt iepretī Upes ielai atradās palielā mūra rija. Arhitekts domāja arī par dažu šo būvju iespējamu citādu izmantojumu, ko gan dzīvē nerealizēja. Rijas ēkā toreiz plānoja iekārtot vingrošanas zāli, mācību darbnīcas, internātu zēniem (meiteņu internāts paredzēts jaunceļamās ēkas trešajā stāvā) un arī vienu dzīvokli skolotājam. Riju galīgi nojauca pirms pamatskolas ēkas celtniecības. Daļa vidusskolā mācošos lauku zēnu dzīvoja direktoram Jānim Dobulim celtajā mājā pie Skolas un Biržu ielas krustojuma, citi īrēja mītni no madoniešiem.
Par skolotāju dzīvojamo māju iecerēja pārbūvēt ielai tuvāko kūti. Tās pamatu lielums apmēram 10×20 metri. Pēc jumta stāva iekārtošanas tajā būtu četri trīsistabu dzīvokļi un divi mazāki. Trīs dzīvokļus varētu iekārtot muižas klētī. Kopš 1984. gada rudens tā ir muzeja izstāžu zāļu senākā daļa, savukārt jaunieceltās zāles pamati iesniedzas kādreizējās kūts vietā. Trīsdesmito gadu sākumā klētī atvēlētas telpas Madonas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai, tad arī līdzās uzcēla zīmīgu koka torni ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai un arī iespējama ugunsgrēka dūmu vērošanai. Pats atceros bērnībā redzējis blakus klētij sargkareivi ziemas kažociņā –
piecdesmitajos gados tur bija kāda armijas noliktava, vēlāk tā izmantota dzīvošanai. Arī pati vidusskolas ēka sākotnējā projektā zīmēta mazliet citāda – pie kreisās puses spārna bija paredzēta vienstāva piebūve, kurā atrastos dzīvoklis skolas direktoram.
Savulaik bijusi iecere uz ūdensdzirnavu pamatiem būvēt pamatskolu, vēlāk gan tur uzcēla slimnīcu, kopš sešdesmito gadu beigām tā bija poliklīnika. Pārsimt metru rietumos no muižas centra savulaik uzcelta pagastmāja ar skolas telpām jumta stāvā, vēlāk tur atradās tiesu iestāde. Agrārreformas laikā tieši tur domāja ierīkot slimnīcu. Tagad tai vietā divstāvu dzīvojamā ēka, daļēji saglabājusies ozolu aleja no Parka ielas.
12.05.2023.
