Kaimiņu kopā sanākšana un Jāņu svinēšana mūsu miestā aizsākās jau pagājušajā gadā.
Nedēļu pirms svētkiem pie pastkastītēm ieraudzīju afišu. Teksts bija aptuveni šāds: „Vai Sarkaņu miestā Līgo vakarā dziesmas neskanēs, alus neputos, kaimiņi nesanāks?
Vai tikai Raiskumā draiskumu meklēs? Ar skanīgu līgodziesmu, labu omu, gaišu domu, nelielu „groziņu" tiksimies Skolas kalnā ap pulksten 21!"
Tas bija negaidīts pārsteigums. Pārņēma pacilājoša izjūta. Bet svētku organizētāji palika anonīmi. Tikai tuvojoties Līgo vakaram, spriežot pēc rosīšanās pa kalnu, sapratu, ka kaimiņu uzrunātāji ir mani tālākie nāburgi – Daiga un Normunds Ūdri no „Baltgalvju" mājām.
Pagājušogad svinētāju pulciņš bija neliels. Vēlāk mājāspalicēji no rīkotājiem saņēma kārtīgu pēcjāņu bārienu. Pēc svētkiem ar kaimiņiem nospriedām, ka būtu ļoti jauki šo aizsākto tradīciju turpināt.
Šogad afiša ar aicinājumu uz kopā līgošanu jau tika gaidīta. Biju gandarīta, to ieraugot. Tātad šī kopā sanākšana nebija tikai viena brīža untums, tradīcija turpinās. Nu jau zinājām, kuri ir tie svētku rīkošanas iniciatori, un varējām viņiem piedāvāt arī savu palīdzību.
Pusdienlaiks klāt, sāk nedaudz smidzināt lietus. Nezin, kā būs ar to Jāņu svinēšanu? Skatos, Normunds jau ar traktoru uz kalnu ved visu līgošanai nepieciešamo. Arī mazais dēlēns Armands ir varens palīgs. Sāk slieties nojume lietus gadījumam, tiek uzstādīti gari galdi, viss tiek nomeijots. Armands, brienot pēc meijām, rasā samircis līdz padusēm slapjš. Arī kaimiņiem tiek pa bērziņam, ko savu mājas priekšu izpušķot.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.07.2008.
Autore: INGRĪDA GAILĪTE
Sarkaņos
AUTORES foto
