Vestienas pagastā skaistā, neskartā vietā netālu no gleznainā Kāla ezera atrodas ZS „Jāņkalni", kur saimnieko Lasmanu ģimene. Darbā ar krūmmellenēm viņiem ir vairāk nekā divdesmit gadu ilga pieredze. Krūmmelleņu audzēšanu aizsācis Ilzes Lasmanes vectēvs, vēlāk to pārņēmis arī viņas tēvs, bet nu rūpes par īpašumu nodotas Ilzei, viņas brālim un Ilzes vīram Sandim.
Šogad no pārmēru slapjā pavasara un karstās vasaras cietuši gan zemnieki, gan graudaudzētāji, gan ogu audzētāji. Devāmies ciemos uz „Jāņkalniem", lai uzzinātu, kā šosezon ir ar krūmmelleņu ražu.
– Pavasaris bija ļoti lēns un vēls, šie laikapstākļi krūmmellenes pamocīja. Pēc tam strauji iestājās ļoti karsts un sauss laiks, līdz ar to ogas gatavojās ļoti ātri, tajās šogad nebija pietiekami liels saldums, kā klientiem gribējās, jo ogas pēc izmēra bija mazākas, nekā tām vajadzētu būt. Šogad krūmmelleņu sezona ir par 30% īsāka. Normāla sezona ilgst no pusotra mēneša līdz diviem, taču šoreiz tas ir bijis aptuveni mēnesis, un ogu raža jau tuvojas beigām, – šā gada krūmmelleņu ražu vērtē ZS īpašnieks Sandis Lasmans.
Kopumā saimniecībā tiek audzēti aptuveni desmit hektāru krūmmelleņu, bet saimniecības kopējā platība, ieskaitot citas kultūras, aizņem divdesmit piecus hektārus.
– Melleņu stādu aprūpe un apkope prasa ļoti daudz laika. Šī sezona, kā jau sacīju, bija ļoti īsa, bet stādu aprūpes darbi sākas jau martā, kad sniegs ir nokusis. Tad notiek krūmu veidošana, izgriešana, pēc tam seko pļaušanas darbi, laistīšana un mēslošana. Šogad izteiktā sausuma dēļ mellenes laistījām ļoti intensīvi, centāmies tām nodrošināt ūdeni visu diennakti. Tas atstāja iespaidu uz finansēm – laistīšanā ir liels elektrības patēriņš. Mulčēšana pārsvarā ir mūsu rudens darbs, jo visus darbus reizē pagūt nevar. Vasarā notiek intensīva pļaušana gan ar traktoru, gan trimmeri, jo saimniecības platības ir lielas.
Audzējam arī citas kultūras, tai skaitā avenes. Diemžēl šopavasar vienā brīdī uznāca tik liels sals, ka avenes neizturēja un nosala. Neko pārdot nevarējām, pietika vien tik, cik pašiem ieēst. Šogad sākām tirgot sausserdi, arī rabarberus, un cidonijas būs vēl tikai priekšā, – stāsta Sandis Lasmans.
„Jāņkalnu" piedāvātās produkcijas sortimentā ietilpst gan sukādes, gan sīrupi, gan bezpiedevu sulas bez piejaukumiem, konservantiem un krāsvielām, tiek žāvēti augļu asorti un atsevišķi arī rabarberi, dzērvenes, cidonijas un ķirbji.
Piedāvājumā ir arī mīkstās augļu želejkonfektes, ekskursantiem ļoti garšojot rabarberu un aveņu želejkonfektes.
– Pamatā ražojam melleņu, smiltsērkšķu un dzērveņu mīkstās konfektes. Ziemā ļoti pieprasīts produkts ir ābolu kraukšķi, īstā ābolu raža vēl nav sākusies, tāpēc pagaidām šī produkta piedāvājumā vēl nav. Ābolu kraukšķiem nav derīga jebkura ābolu šķirne, tikai -noteiktas. Mazākos daudzumos ražojam arī ievārījumu. Pagājušajā sezonā klienti ļoti daudz iegādājās dzērveņu un smiltsērkšķu sulu, arī ābolu kraukšķi bija ļoti iecienīti. Tāpat augļu asorti ir pieprasīta produkcija. Arvien vairāk un vairāk cilvēkiem iepatīkas jau minētās mīkstās konfektes, tās atrod savu vietu tirgū. Tāpat melleņu sula ir populāra. Kolīdz produkti nonāk pārdošanā, tie faktiski tiek izpirkti, – ar plašo produktu sortimentu iepazīstina Sandis.
Lai būtu iespējams tikt galā ar visiem pienākumiem, kas jāpilda saimniekojot, Sandim un viņa sievai Ilzei palīdz darbinieki – pamatā tie ir pastāvīgie strādnieki, kuri ir liels palīgs āra darbos, un daži sezonas strādnieki, kuri sniedz palīdzīgu roku tieši ražas sezonas laikā.
Jautāts par lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras saimniekojot, Sandis Lasmans atbild – protams, jābūt gataviem jebkādiem laikapstākļiem, lai arī tos nav iespējams ietekmēt. Viņš uzsver, ka ogu audzētāji ir tiešā veidā atkarīgi no dabas untumiem, un ne „Jāņkalni" vienīgie šogad cietuši no pārmērīgā sausuma un slapjuma.
– Laikapstākļi ir ietekmējuši arī citu ogu audzētāju saimniekošanu un ražu – zemeņu audzētājiem arī bija gana grūts gads. Savas korekcijas ieviesa arī valstī noteiktie ierobežojošie pasākumi – ir samazinājies ekskursantu skaits, cilvēki baidās ceļot, braukt ciemos. Ziemā pieauga pieprasījums pēc veselīgākiem produktiem – dzērveņu un smiltsērkšķu sulas, – saka Ilze Lasmane.
Valstī ieviestie drošības noteikumi šogad liedza „Jāņkalnu" saimniekiem organizēt ikgadējos un daudzu iecienītos Melleņu svētkus, nenotika arī ieplānotā Melleņu svētdiena. Ogu lasīšana arī nebijusi nekāda lielā, jo sagadījies tā, ka ogu tanī dienā nebija sevišķi daudz. Par fona mūziku parūpējās uzaicinātais muzikants, un tas arī bijis viss.
Vaicāts par to, vai nākotnes plānos ietilpst saimniecības paplašināšanās, Sandis Lasmans nosaka – šobrīd vērojama darbaspēka pieejamības samazināšanās un izcenojuma pieaugums.
– Dažiem cilvēkiem nespējam nodrošināt pastāvīgu darbu, tāpēc nākas sezonas laikā katru gadu meklēt jaunus darbiniekus. Varētu palielināt jau esošās melleņu platības, bet līdz šim precīzs lēmums par to nav pieņemts, – teic Sandis. Savukārt Ilze piebilst – ir redzams, ka pieprasījums pieaug tieši pēc svaigās produkcijas, tādēļ pēc iespējas vairāk jāstrādā šajā virzienā. Liels pieprasījums ir pēc melleņu un rabarberu stādiem, to saimnieki ir uzķēruši, pavairo stādus un tirgo. Cilvēki labprāt izmēģina audzēt rabarberus, vēlāk arī krūmmellenes.
Lai gan ogu audzēšana ir visas ģimenes kopīgais bizness, katram tomēr ir arī sava sfēra, par ko jāatbild, – Ilze darbojas ar dokumentiem, raugās, lai cehs varētu veiksmīgi un atbilstoši strādāt, savukārt Sandis atbild par āra darbiem, lai tie ritētu efektīvi.
13.08.2021.
