Neviens darbs nav viegls – lai vai kādu dzīves ceļu mēs katrs izvēlētos, jārēķinās, ka nāksies saskarties ar grūtībām. Ikvienai profesijai ir arī sava garoziņa, kas mēdz sagādāt vilšanos vai pat vēlēšanos padoties sarežģījumu priekšā. Labs piemērs apņēmībai un pacietībai ir uzņēmumu SIA „NIKLAND" un „NG līnija" īpašnieks Nikolajs Hačatrjans – viņš ne tikai atbildīgi saimnieko, būdams bioloģiskais lauksaimnieks, bet arī turpina attīstīt savu saimniecību un nedomā apstāties pie jau sasniegtā, bet sasniegt vēl augstākus mērķus.
– Esmu darbojies dažādās nozarēs – nodarbojies ar biškopību, starptautiskiem kravas pārvadājumiem loģistikas jomā. Man ir arī iegūta izglītība šajā nozarē. Loģistikas sfēra īsti tomēr nepatika, gribējās būt vairāk pie dabas. Mana sieva Līga piedāvāja uzsākt darbību graudkopībā vai lopkopībā. Es sacīju, ka ar lopiem strādāt nevēlos, bet graudkopību gan varētu pamēģināt. 2014. vai 2015. gadā iesākām graudaudzēšanu. Pirmais gads nebija nekas īpašs, otrajā jau rezultāti bija labāki, un tā pamazām sākām attīstīties. Sākumā mums bija tikai viens traktors, parastais arkls, bet, pakāpeniski attīstoties, esam iepirkuši visu vajadzīgo tehniku, – ar saimniekošanu iepazīstina uzņēmumu SIA „NIKLAND" un „NG līnija" īpašnieks Nikolajs Hačatrjans.
Nikolajs ir bioloģiskais lauksaimnieks, kas nozīmē, ka viņam piederošie graudu lauki netiek migloti – nezāles tiek apkarotas bez ķīmisko vielu pielietošanas.
– Man ļoti iepatikās darbs graudkopības jomā, patīk braukt uz saviem laukiem, apskatīt, kas tur notiek, kā rit darbi, kā viss apkārt zied. Protams, galvenais mērķis, tāpat kā citiem uzņēmējiem, arī mums ir attīstīties, lai nopelnītu. Tā kā esam bioloģiskie graudu audzētāji, nomnieki mums labprāt iznomā savu zemi. Vispirms saņemam jautājumu, vai miglojam laukus. Kad atbildam, ka ar to nenodarbojamies, nomnieki ir ar mieru mums piedāvāt savas brīvās zemes platības. Nezāles apkarojam laukus ecējot, sējam augsnē arī āboliņu, kas zemi pabaro un neļauj attīstīties ne-zālēm. Ecēšana jāveic reizes divas trīs.
Pavisam ir aptuveni 800 hektāru zemes, no tiem 70% ir nomātā zeme. Tā tiek nomāta gan no privātpersonām, gan SIA. Mums pieder zeme Ļaudonā, Praulienas pagastā un Mētrienas pagastā, arī Lazdonā. 600 līdz 650 hektāru ir apsēti ar ziemas ripsi, rudziem, griķiem, auzām un bastarda āboliņu. Stādām arī kartupeļus, bet tikai cietes kartupeļus. Ar to nodarbojamies otro gadu. Mums ir sadarbība ar SIA „Aloja Starkelsen", katru gadu saņemam no viņiem sēklas kartupeļus, jo pagaidām neesam tik tālu attīstījušies, lai paši iegūtu sēklas kartupeļus. Doma par kartupeļu audzēšanu arī bija gluži nejauša –
kādā seminārā iepazināmies ar Aigu Kraukli no SIA „Aloja Starkelsen", viņa piedāvāja, vai nevēlamies pamēģināt audzēt kartupeļus.
Piekritām šim piedāvājumam, mums iepatikās. Iegādājāmies arī nepieciešamo tehniku, šogad iestādījām 16 hektāru ar kartupeļiem, pērn tie bija 7 hektāri. Nākamgad mums ir plāns attīstīties līdz 25 hektāriem. Ļoti priecē fakts, ka Kolorādo vabolēm mazāk garšo cietes kartupeļi, tāpēc no šo kaitēkļu uzbrukumiem esam pasargāti. Arī mežacūkas šos kartupeļus neēd, tikai mēdz izrakņāt. Arī paši kartupeļi nav jāšķiro, darbs vieglāk rit uz priekšu. Mācāmies, domājam, ejam uz attīstību. Mēs saredzam šai sfērai labu perspektīvu nākotnē, arī sadarbības partneris ir labs, – skaidro Nikolajs.
Tāpat kā vairums citu lauksaimnieku, arī Nikolajs Hačatrjans par šāgada pārmēru slapjo pavasari un pārāk sauso vasaru izsakās samērā negatīvi, piebilstot, ka neviens gads jau kopumā nav viegls.
– Sākotnēji šķita, ka viss būs labi, bet pēdējās auzas iesējām tad, kad lietus lija kā no šļūtenes, un bija sajūta, ka tiek sēti rīsi. Pēc tam atkal uznāca sutīgais laiks, bet mēs cenšamies visu pieņemt pozitīvi un lieki nesatraukties par to, ko nevaram ietekmēt. Esam jau nokūluši ziemas ripsi, arī rudzus, un ceram, ka pēc auzu nokulšanas rezultāts būs vēl labāks, nekā līdz šim. Pie labiem nosacījumiem bioloģiskie lauksaimnieki var iegūt aptuveni
2 līdz 3 tonnas lielu graudu ražu. Tas ir tāds vidējais rādītājs, jo ir dzirdēts, ka ir saimnieki, kuri iegūst arī vairāk un mazāk tonnu. Zemīte ir jābaro, jāveic augsnes analīzes, jāstrādā, lai būtu rezultāts. Es arī turpinu mācīties, lai papildinātu zināšanas. Izdomāju, ka Barkavā mācīšos augkopību. Žēl tikai, ka ilgu laiku nācās mācīties attālināti, bet arī tādā veidā var daudz ko apgūt, – stāsta Nikolajs Hačatrjans.
Jautāts par to, kādas ir prognozes gaidāmās ražas sakarā, Nikolajs atbild – esot dzirdēti dažādi viedokļi no citiem lauksaimniekiem. Kādam auzas palikušas melnas, liela raža netiekot prognozēta. Pagaidām arī SIA „NIKLAND" un „NG līnija" īpašnieks negaida vairāk par 2 tonnām ražas, bet nākotnē cer uz graudu ražas palielināšanos – galvenais esot visu nepieciešamo darīt laikus un atbildīgi. Nikolajs ir ļoti priecīgs par to, ka ir bioloģiskais lauksaimnieks, jo viņam ir svarīgi, lai Latvijas zeme būtu tīra un zaļa. Uz jautājumu, kāds ir Nikolaja viedoklis par bioloģiskajiem lauksaimniekiem piešķirto atbalstu, tiek saņemta atbilde – cik naudiņas iedod, tik arī ir labi.
– Es esmu no tiem cilvēkiem, kas nevēlas gaidīt palīdzību no citiem. Ja gadījumā kādreiz pienāktu tāda diena, ka bioloģiskajiem zemniekiem vairs nedotu finansiālu atbalstu, līdz tam brīdim gribu iemācīties strādāt tā, lai tas mani neietekmētu. Mūsu senči arī agrāk bija neatkarīgi ne no kā, galvenais, lai iegūstu tik daudz ražas, ka spēju no tā izdzīvot.
Manā darbā lielākās grūtības sagādā laikapstākļi, ko nekādi nav iespējams ietekmēt. Paldies Dievam, ka man ir ļoti laba, saliedēta un kompetenta komanda, uz kuru varu paļauties. Ļoti labs darbinieks un liels atbalsts man ir Imants Ostrovskis, nebaidos to teikt skaļi. Imants ir mans vietnieks, agronoms, kurš darbojas arī uz lauka. Visas grūtības var pārvarēt, tikai jāgrib darīt, – pārliecināts ir Nikolajs.
Brīvā laika aktīvajā darba sezonā neatliek daudz, bet tad, kad ir iespēja, Nikolajs labprāt nododas sportiskajām aktivitātēm. Viņam ļoti patīk arī ceļošana.
10.08.2021.
