Maldīgs ir uzskats, ka ar rokdarbiem var nodarboties tikai gada tumšajā posmā. Aušana, adīšana vai šūšana nepavisam nav piemērota tikai rudens un ziemas drēgnajiem vakariem. Iedvesmu skaistiem darinājumiem var smelties arī vasarā, kā to dara Mētrienas pagasta iedzīvotāja DAIGA PODIŅA.
– Par manu darba gaitu sākumu uzskatāms kolhoza laiks, kur es četrus gadus nostrādāju par zootehniķi. Tad piedzima vecākā meita, Latvijā sākās Atmodas laiks, un es kādu laiku dzīvoju mājās bez darba. 2003. gadā sāku strādāt vietējā veikalā, līdz darba gaitas mani aizveda uz Madonu. Tirdzniecības jomā nostrādāju aptuveni divpadsmit vai trīspadsmit gadu. Pēcāk atgriezos Mētrienā, kur strādāju malkas cehā – tur kopā ar pārējiem strādniekiem krāvu malku. Šobrīd strādāju bērnudārzā par pavāra palīgu, – ar savu daudzveidīgo darba pieredzi iepazīstina Daiga Podiņa.
Jautāta, kas pamudināja viņu sākt nodarboties ar rokdarbu veidošanu, Daiga atbild – zināma interese par to radusies jau skolas laikā, kad nācies gan adīt, gan šūt, gan tamborēt. Arī tehnikuma laikos viņa šad tad ko uzmeistarojusi, jo tolaik nebijis ne modernu telefonu, ne citu izklaides iespēju.
– Pagājušā gada rudenī sieviešu klubiņa „Ābele" priekšsēdētāja Ligita Tumanova uzrakstīja projektu, kura ietvaros iespējams apgūt šūšanas un aušanas prasmes, es izvēlējos apgūt abas. Aušanu mums māca skolotāja Iveta Bonštete, bet šūšanas prasmes apgūstam Aivas Ozolas vadībā. Darbošanās notiek skolā, vienā klasē ir novietotas stelles aušanai, bet otrā notiek šūšanas nodarbības. Tad mūsu darbību apturēja vīrusa radītā situācija, citādi mēs būtu paguvušas izdarīt vairāk. Man aušana ir kas jauns, līdz šim netiku ar to nodarbojusies. Mana mamma bija šuvēja, arī daudz ko adīja. Omīte mēdza nodarboties ar rokdarbiem. Par šūšanu man jau bija zināšanas, bet tik un tā ir ļoti noderīgi apgūt ko jaunu, – stāsta Daiga.
Līdz šim viņa noaudusi divus ļoti košus un ārkārtīgi skaistus plecu lakatus, viens no tiem ir trīs kārtu, bet otrs – divu kārtu. Žēl, ka lasītājiem nav iespējams apskatīt šo skaistumu dzīvē un pārliecināties par plecu lakatu košumu. Uz jautājumu, kā tiek izvēlētas dzijas krāsas, Daiga Podiņa atsaka – pirmais lakats tapis no tādām dzijām, kas tobrīd bijušas pieejamas pastā. Savukārt otrā plecu lakata ideja prātā jaukusies labu laiku, domas arī mainījušās, līdz Daiga galu galā nolēmusi palikt pie oranži zaļā krāsu salikuma. Ir izausts arī audums svārkiem, kuri pēcāk jāsāk šūt; Daiga Podiņa izvēlējusies darināt Kurzemes svārkus, jo tie viņai ļoti iepatikušies.
Viena plecu lakata izgatavošana aizņem aptuveni nedēļu, vidēji divas trīs stundas dienā. Vispirms jāizdomā, kādu lakatu vēlas darināt, cik daudz dzijas tam būs nepieciešams. Tālāk seko bizes pīšana, kam vajadzīgi divi, tad dzija tiek likta stellēs, tālāk seko pati aušana. Daigai Podiņai patīk darboties arī ar puķēm. Vienmēr, kad tiekot nolemts, ka nu jau ziedu visapkārt mājai būšot gana, atliek vien ieraudzīt kādu skaistu augu un ļoti sakārojas to ieaudzēt arī savā dārzā. Tad nu esot jādomā, kur visam rast vietu. Zināmu iedvesmu Daiga saviem plecu lakatiem smēlusies tieši no puķēm un apkārtējās dabas. Padomā šobrīd ir idejas jau pieciem nākamajiem plecu lakatiem. Projekts uzsākts pērnā gada rudenī, šoruden tiekot plānots tā turpinājums.
Ziemā Mētrienas bibliotēkā tika izvietota rokdarbu izstāde, bet tajā laikā gan vēl neesot bijis nekā daudz, ko izrādīt. 11. jūnijā bijusi jāsniedz atskaite LADAM, kad tapušas projekta ietvaros darināto rokdarbu fotogrāfijas. Aušanas un šūšanas projektā iesaistījušās vairāk nekā 10 dāmas. Izgatavoti gan plecu lakati, gan dvielīši. Daiga apņēmusies izgatavot kādu linu dvieli. Dažas dāmas vairāk mīlot šūt, citai labprātāk tīkot aušana, tomēr vairums cenšoties apgūt iemaņas no visa un izmēģināt izgatavot darinājumus gan vienā, gan otrā tehnikā.
– Pirms iesaistījos šajā projektā, esmu darinājusi zeķes, cimdus, džemperus. Pagājušajā gadā pie mums bija atbraukusi sieviete, kas mācīja izgatavot diadēmas. Diadēmas veidojām no drāts, izlokot karkasiņu un tad aptinot to ar lentīti. Tālāk sekoja izrotāšana ar pērlītēm. Man jau ļoti patīk visu ko paķimerēt, padarboties arī ar sīkumiņiem. Man ir divas meitas un dēls, bet meitām nav intereses par rokdarbiem, viņām ir citas aizraušanās. Vecākā meita dzīvo un strādā Rīgā, dēls apmeties uz dzīvi tepat – Mētrienā – un audzē graudus, bet jaunākā meita studē Kultūras koledžā Rīgā, – nosaka Daiga Podiņa.
Viņa dažkārt mēdz iesaistīties un piedalīties sieviešu klubiņa „Ābele" rīkotajās aktivitātēs.
– Dažreiz piedalos kādā viņu organizētā pasākumā, citreiz ne. Kad strādāju maiņu darbos, ne vienmēr varēju šīs aktivitātes apmeklēt. Dejoju arī dāmu deju kolektīvā „Saulgriezes" un senioru deju kolektīvā „Mētra". Tas aizsākās 2011. gadā, sen jau gribēju sākt dejot, bet tobrīd vēl strādāju Madonā. Beigu beigās saņēmos un pieteicos, vispirms uzsāku dejot dāmu deju grupā (tur dejoja arī mana krustmāte), pēc tam saņēmu aicinājumu uzsākt darbošanos arī senioru deju kolektīvā, šobrīd iestājusies pauze šajā lauciņā valstī esošās situācijas dēļ.
23.07.2021.
