"Kalna Rubeņi" ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, kas atrodas Praulienas pagastā un nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu un augkopību. Vairāk nekā 70 ha aizņem dabiskie zālāji. Dabiskie zālāji ir būtiska "Kalna Rubeņu" lauksaimnieciskās aprites daļa, tāpēc arī Rūdolfa Medeņa saimniecība kļuva par vienu no projekta "GrassLIFE" partneriem.
Kopš 2015. gada "Kalna Rubeņi" apsaimnieko 35 hektārus dabisko zālāju, kas atrodas "Natura 2000" teritorijā Kujas dabas parkā. Daļa no šiem zālājiem tika reizi gadā pļauti, bet iegūto sienu izmantoja kā lopbarību pašu ganāmpulkam. Pārējo teritoriju aizņēma pārmitri krūmāji, kas izveidojās 90. gados, sabrūkot padomju laikā ierīkotajai Kujas palienes drenāžai. Arī atklātās daļas apsaimniekošana bija problemātiska – to traucēja senas risas, meža cūku rakumi, mitras ieplakas, krūmu saknes un atvases. Sarežģīto pļaušanas apstākļu dēļ vidējais pļaušanas augstums krietni pārsniedza 10 cm, tāpēc zālājā bija uzkrājies biezs kūlas slānis un dominēja ekspansīvās sugas.
Ko "Kalna Rubeņi" paveikuši projektā "GrassLIFE"?
Papildināts saimniecības gaļas liellopu ganāmpulks – iegādātas 20 ‘Hereford' zīdītājgovis. Projekta "GrassLIFE" ietvaros "Kalna Rubeņos" atjaunoti ES nozīmes biotopi 35 ha platībā, kas devis arī iespēju par zālāju apsaimniekošanu saņemt atbalsta maksājumus par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos. 6,3 ha platībā cirsti krūmi, frēzētas saknes un atjaunota noteka – iegūta iespēja apsaimniekot līdz šim neizmantojamās saimniecības zemes.
18 ha platībā veikta zālāja virsmas līdzināšana – ecēšana, šķīvošana, diskošana, pievelšana -, būtiski uzlabotas zālāju apsaimniekošanas iespējas.
Ierīkots siena glabāšanas angārs, dzirdinātava un betonēts lopu barošanas laukums.
Uzstādīts 3,3 km garš ganību aploks (2021. gada pavasarī), iegūtas papildu ganību platības un, ierīkojot stacionāro aploku, rasta iespēja noganīt arī tālākos saimniecības zālājus.
Izmantotās metodes ir šādas: krūmu ciršana un celmu frēzēšana, noteku atjaunošana, augsnes virskārtas līdzināšana, nepļautu un nediskotu laukumu atstāšana sugu piesātinājuma saglabāšanai un sēklu izsējas iespēju nodrošināšanai. Pielietota pļaušanas intensifikācija, ecēšana un pievelšana ekspansīvo sugu izplatības mazināšanai, sugām bagātu zālāju sēklu izsēja aizaugušo ES nozīmes zālāju biotopu atjaunošanās tempu paātrināšanai.
Atjaunojoša ganīšana tika uzsākta 2021. gada pavasarī. Gan izcirstie krūmi, gan frēzētās saknes un atjaunotā noteka sekmē pļavā uzkrāto ūdeņu novadīšanu uz Upstu, bet 18 ha platībā ir veikta zālāja virsmas līdzināšana (vairākkārtēja ecēšana, šķīvošana, diskošana un pievelšana), dodot iespēju turpmāk to apsaimniekot ar zemo pļaušanu, kas palīdzēs saglabāt vērtīgo biotopu. Lai līdzināšanas laikā nezaudētu zālājā vēl esošo sugu daudzveidību, sugām bagātākās zālāja daļas šķīvošanas laikā tika saglabātas neskartas, bet, lai uzlaboto tajos augošu sugu vitalitāti, pļaušanas laikā tajās ik gadu atstāti neskarti laukumi, kur dabisko zālāju augiem izziedēt un nobriedināt sēklas. Paveiktais jau pirmajos projekta gados devis rezultātu – arvien vairāk sastopamas dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, piemēram, kalnu āboliņš, vītolu staģe, vidējā ceļteka, boreālā madara, matainā vēlpiene, jumstiņu gladiola un labākajās pļavu vietās vienā kvadrātmetrā jau uzskaitītas 30-34 sugas.
Projekta "GrassLIFE" zālāju ekspertes Baiba Strazdiņa skaidro: – Ātros atjaunošanas rezultātus lielā mērā sekmēja rudenī veiktie šķīvošanas un pavasara šļūkšanas un ecēšanas darbi, kuru laikā tika samazināts zālājā uzkrātais kūlas slānis un nomākta augsto graudzāļu vitalitāte, ko izmantoja ziedošie platlapji, kas minētajā gadā varēja krāšņi izziedēt un izsēt sēklas. Šļūkšanas un ecēšanas darbu ietekmē veģetācija attīstījās lēnāk, un zālāja pļaušana tika veikta tikai augusta sākumā, kad lielākā augu daļa jau bija noziedējusi. Pavasara ecēšanas darbu laikā, atsedzot daudzu gadu laikā tajā uzkrāto kūlas slāni, tika radīta iespēja zālājā ziedošo augu sēklām sasniegt zemi un iesakņoties, tādējādi palielinot zālājā augošo ziedaugu skaitu. Sausākās atjaunoto zālāju daļas jau 2020. gadā izcēlās ar lielu ziedaugu bagātību.
Zālāju atjaunošana
Tālākajos projekta gados zālāju atjaunošana turpināsies – joprojām nepieciešams ierobežot ekspansīvās sugas, kā arī mazināt augsnes auglību zālāja mitrākajās vietās, kur aizvien dominē augstās graudzāles un ekspansīvās sugas. To plānots panāk ar divreizēju pļaušanu, nopļauto savācot, un atāla noganīšanu. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī vietām, kur pēc frēzēšanas darbiem tika atsegti plaši augsnes laukumi. Tā kā starp krūmiem vēl bija saglabājušies atsevišķi sugām bagāti zālāja laukumi, sagaidāms, ka augsnē vēl ir saglabājusies bagāta sēklu banka un sugām bagāts augājs tajā atjaunosies pats, bet, ja tas būs nepieciešams, 2021. gada vasaras nogalē "Kalna Rubeņu" zālāji tiks bagātināti ar dabisko zālāju sēklām, kas iegūtas saimniecības zālāju vietās, kur jau ir gana bagāts augājs, izmantojot kādu no partneru saimniecībās jau izmēģinātajām sēklu izkliedes metodēm. Savukārt vietas, kur sugu daudzveidība jau ir atgriezusies, turpmāk tiks apsaimniekotas ar zemu pļaušanu un novākšanu un atāla noganīšanu, bet, lai vitalitāti atguvušos ziedaugus nenomāktu, ecēšana tajos nenotiks katru pavasari.
Atjaunojošā ganīšana un attīstība
Tā kā "Kalna Rubeņu" zālāji būs jāturpina apsaimniekot arī pēc projekta beigām, tieši atjaunojošā ganīšana ir veids, kas ir labs gan zālājiem, gan saimnieciski izdevīgs. Tāpēc ar projekta "GrassLIFE" atbalstu iegādātas 20 ‘Hereford' tīršķirnes teles. Kopā ar teļiem tās jau veido prāvu ganāmpulku, kas šovasar dodas noganīt atjaunotos zālājus. Arī ganību aploki uzstādīti ar projekta atbalstu. Projekta finansējums ir ļāvis ierīkot siena glabāšanas angāru, dzirdinātavu, betonētu barošanas laukumu. Visus šos darbus "Kalna Rubeņos" veikuši apkaimes uzņēmēji, tāpēc droši var teikt, ka no „GrassLIFE" ir ieguvuši arī citi Madonas novada uzņēmēji.
Zālāju atjaunošanas mērķis ir dabas vērtību saglabāšana, taču "Kalna Rubeņos" tas iet roku rokā ar attīstību. Projekta ietvaros visu 12 partnersaimniecību saimniekiem bijušas iespējas dalīties pieredzē, kontaktos, kā arī piedalīties semināros un izzināt gaļas liellopu audzēšanas jomu. Tas iedvesmojis Rūdolfu Medeni attīstīt liellopu gaļas pārstādi, un jau šobrīd ar Lauku atbalsta dienesta administrēto investīcijas projektu finansējumu saimniecības vecajā kūtī tiek ierīkots gaļas cehs. Tur plānota svaigās gaļas sadale, gaļas vītināšana, desu ražošana, gan izmantojot saimniecībā izaudzēto gaļu, gan sniedzot pakalpojumu citiem liellopu audzētājiem. Tāpat Rūdolfs plāno arī paplašināt dabisko zālāju bāzi, iegādājoties vēl jaunas dabas parka dabisko zālāju teritorijas. Kā atzīst saimnieks, uzlabojumi pļavās ir acīmredzami: vairs nav krūmu, dadžu un pagājušajā vasarā beidzot varēja ieraudzīt ziedam jumstiņu gladiolas.
Zālāju atjaunošanā sasniegtais
Par 22 ha pieaugusi saimniecības ES nozīmes zālāju biotopu platība. Arvien vairāk sastopamas dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, ērtāka apsaimniekošana, jaunas platības ganībām.
Rūdolfa Medeņa bioloģiskajā gaļas liellopu saimniecībā pēdējo trīs gadu laikā katru sezonu ‘Hereford' šķirnes ganāmpulkā dzimst teļi, saimniecības zālāji izceļas ar košāku puķu paklāju un ir vieglāk apsaimniekojami, saimniecības ēkas papildinājis siena glabāšanas angārs. Saimnieks norāda: – Līdzdalība projektā "GrassLIFE" ir devusi attīstību, zināšanas un kontaktus, kas ļāvuši arī iezīmēt tālākus nākotnes plānus un dažus no tiem jau sākt realizēt.
LIENE BRIZGA-KALNIŅA
9.07.2021.
