Pasaules čempionāts hokejā jau pieder vēsturei. Latvijas izlasei pietrūka tikai viena punkta, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā un turpinātu cīņu par medaļām. Toties pirmoreiz vēsturē uzvarējām Kanādas izlasi – kā vēlāk izrādījās, nākamos pasaules čempionus. Interesanti, ka mūsējiem apakšgrupā vispār bija jāsacenšas ar četrām labākajām šāgada komandām un gandrīz no visām spējām paņemt vismaz punktu. Viedokli par Latvijas hokeja izlases spēli pašu mājās lūdzu izteikt Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Portnovu un Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti.
Kā ļoti labu
– Es vērtēju kā ļoti labu sniegumu. Man šķiet, ka mūsu mazās zelta medaļas bija uzvara pār Kanādu. Par kaut ko tādu katra komanda var tikai sapņot. Protams, tie, kas seko līdzi sportam, vienmēr grib, lai mūsu sportisti sasniegtu augstus rezultātus. Bet ir jāsaprot reālā situācija. Latvijā jau vairs nav pat divu miljonu iedzīvotāju, un arī vest savus bērnus uz hokeja treniņiem var atļauties vienīgi turīgie vecāki, pie tam bieži vien tikai Rīgā, – atzīmē Artūrs Portnovs. – Un ja no tā mazumiņa ir jāatlasa vesela hokeja izlase, kurai jācīnās ar tādām komandām kā Zviedrija, Somija un, kā šajā čempionātā, arī hokeja dzimtenes pārstāvjiem, tas ir daudz, it īpaši, ja vēl tās spējam uzvarēt, kā šoreiz Kanādu, kur, kā pusnopietni, puspajokam izteicās kāds komentētājs, esot vairāk hokeja laukumu nekā Latvijā palicis mežu. Bērni uz hokeja laukuma tur tiek, kad grib, hokejs Kanādā jau ir kā reliģija. Tā ka, ņemot vērā, ka mēs esam maza valsts un arī resursi ir ierobežoti, un ja mēs vēl spējam ar pasaules labākajām komandām spēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu, to var uzskatīt kā mūsu lielu panākumu.
Kaut kā pietrūka
– Ja man kāds pasaules hokeja čempionāta sākumā būtu vaicājis, kāds būs Latvijas sniegums, es droši vien būtu teicis, ka būs līdzīgi kā visos laikos, kad mūsējie var uzvarēt tos, ar kuriem spēlēs gūtie punkti turnīra tabulā īsti pat neko nedod, un zaudējam tiem, kurus varam un vajag uzvarēt, – uzsver Rihards Saulītis. – Tā ir mūsu hokejistu psiholoģiska problēma jau daudzu gadu garumā. Kad Latvija uzvarēja Kanādu un no iekļūšanas ceturtdaļfinālā mūs šķīra tikai viens punkts un Kanādas izlase vispār varēja palikt ārpus tā, nodomāju, ka šoreiz būšu kļūdījies. Taču nekā – kur ir Latvijas izlase un kur ir Kanāda? Mūsējie nespēja nospēlēt pamatlaikā vismaz neizšķirti ar Vāciju, kaut gan šāds iznākums derēja abām izlasēm. Pie tam spēlējot paši savās mājās. Tiesa, milzīgs mīnuss bija tas, ka gandrīz viss čempionāts Rīgā norisinājās bez skatītājiem. Domāju, ar hokeja fanu atbalstu, pie kā visi tik ļoti esam pieraduši, iespējams, būtu sasnieguši labāku rezultātu, jo to punktu jau varējām gūt. Taču, kā parasti, mēs esam tur, kur esam. Kaut kā tomēr pietrūka, bet mums jau katru gadu tas ir raksturīgi.
22.06.2021.
