Tēmu daudzpusības dēļ jūsu avīze ir pieprasīta un izraisa interesi. Patīkami uzzināt, kā mūsu skaistā, tīrā pilsēta maina savu veidolu, pateicoties pilsētas pārvaldniekam un dārzniecei, kā arī pārējiem iesaistītajiem.
Šoreiz sakarā ar Medicīnas darbinieku dienu vēlos nedaudz parunāt par šiem vienkāršajiem, drosmīgajiem cilvēkiem baltajos halātos. Esmu radusi teikt patiesību, tāpēc neslēpšu, ka raudāju, uzzinot, ka Latvijā trūkst 1500 ārstu. Man ir īpašas attiecības ar mediķiem – cilvēkiem baltajos halātos, jo 73 gadu garumā viņi dara visu, lai es pastāvīgi varētu staigāt, lai mana slimā sirsniņa turpinātu pukstēt.
Raudāju arī tāpēc, ka man vienai vien vajadzīgi simti mediķu, jo nav gandrīz neviena vesela orgāna. Es varētu kļūt par uzskatāmo objektu medicīnas institūta studentiem. Tikai pateicoties pareizas diagnozes noteikšanai, laborantiem, pareiziem nosūtījumiem un rekomendācijām, ģimenes ārstei Anitai Klūgai un viņas māsiņām, farmaceita padomiem, stomatoloģei Lidijai Ješčenko, ginekologiem, kardiologiem un citiem, esmu dzīva šodien, dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi, neraugoties ne uz ko. Kā teica Dieva dota daktere A. Klūga – nepadodieties, cīnieties! Es tā arī daru.
Palikšu mūžīgi parādā cilvēkiem baltajos halātos, jo neviens nezina, cik negulētu nakšu viņi pavadījuši pie manas slimības gultas. Vairākas reizes esmu bijusi piekalta pie gultas, mediķi man atkal palīdzēja nostāties uz kājām. Ja vēlētos katram pateikties personīgi, jūsu avīzes nepietiktu. Daudzi mediķi devušies aizsaulē, bet es atceros gan dzīvos, gan aizgājušos, visus mīlu, visiem esmu pateicīga.
Es lepojos, ka mums ir tādi cilvēki, kas nes vārdu – mediķis. Uz viņu trauslajiem pleciem gulstas arī pandēmijas trieciens. Viņi pirmie devās cīņā ar nezināmo ienaidnieku. Bieži, stāvot pie loga, redzu, ka cilvēki iet sejas maskās, tad iedomājos, kā tad mani mīļie dakteri skafandros augu dienu strādā. Pār maniem vaigiem norit asaras. Lai Dievs viņiem palīdz!
Cienījamie mediķi, es paklanos jūsu priekšā. Novēlu veselību, novēlu izturēt un uzvarēt! Dvēseles mieru, pacietību, laimi! Es jūs apbrīnoju! Paldies par jūsu darbu, par siltajām, maigajām rokām, par sapratni, žēlsirdību, par rūpēm, par atbalstu ar labiem vārdiem! Un, lūdzu, piedodiet, ka tik ilgu laiku nelieku jums mieru.
Īpašs paldies ātrās palīdzības brigādei Nr. 231! Visiem veiksmi un mīlestību!
Sveicieni svētkos, mīļie mediķi!
Dievs, sargā Latviju!
Ar cieņu –
LUDMILA ŠAKINA
Madonā
22.06.2021.
