Tūliņ svinēsim vasaras gaidītāko notikumu – Līgo un Jāņus. Tie ir ne tikai svētki ar senām tradīcijām, kas tiek mantoti no paaudzes paaudzē, bet arī diena, kad vārdadienas atzīmē Līgas un Jāņi, taču nereti gaviļnieki tiek aizmirsti.
EVITAI DUBROVSKAI šis laiks ir īpašs, jo ar lielu mīlestību var mesties savā sirdsdarbā floristikā, kas Jāņu gaidīšanas laikā pārtop par vainagu pīšanu.
– Floristika, dažādi radoši darbi man ir patikuši kopš bērnības. Tad ļoti patika veidot ziedu kompozīcijas. Mācoties skolā, es apmeklēju floristikas pulciņu, kur guvu pirmo pieredzi dažādu dekorāciju, pušķu veidošanā. Lai gan pašai nav sanācis apmeklēt kādus kursus, apgūt profesiju šajā jomā, tomēr turpinu darboties, realizējot savas idejas. Visus šos gadus pašas spēkiem esmu attīstījusi savu radošo garu un prasmes, – pastāsta Evita. – Tas ir mans sirdsdarbs. Pats interesantākais radīšanas procesā ir īstenot ideju, atrast pareizo pieeju, kā iegūt baudāmu rezultātu. Idejas var pasmelties, arī tās pilnveidojot. Tas ir aizraujošs process. Floristika noteikti ir viena no tām jomām, kur var plaši izpausties, radot pat mākslas darbus.
Jāņu laiks ikvienam asociējas ar ziedu un ozollapu vainagiem, margrietiņām, meijām. Evita dažas dienas pirms svētkiem dodas pļavā, kur meklē īstās jāņuzāles, lai tās iepītu vainagos un ieliktu pušķos.
– Ziedu meklēšana pļavās ir maģisks process. Būšana dabā ir kas īpašs, un tieši šajā laikā – vasaras saulgriežos. Saka, ka par jāņuzāli der jebkurš augs, tomēr tā gluži nav. Pinot ozola vainagus, neder kurš katrs zars. Nepieciešami zari no jauniem ozoliem, lai vainags būtu kupls un patīkams nēsāšanai. Pašai ir lauku mājas Vecsaikavā, kur jau laikus izpētu, kādas puķes šogad pļavās, kur atrast svaigus ozolus. Šogad pavasaris bija vēlāks, līdz ar to pļavas ir pilnas ziediem. Citus gadus līdz Jāņiem ierastās puķes bija jau noziedējušas. Tad ir jāmeklē alternatīvas. Man ļoti patīk dažādi vainagi, tāpēc ozollapu vainagos mēdzu iepīt jasmīnus, margrietiņas, liepu un bērzu zariņus, – atklāj Evita Dubrovska. – Manuprāt, lai pītu vainagus, nepieciešama liela pacietība. Ar laiku darbs vedas raitāk. Vainagus pīt man patīk vakaros, kad ir klusums un miers. Pinot es varu pārdomāt dienas notikumus, domāt par nākotni. Tā ir sava veida meditācija. Savukārt Līgo vakarā, kad ģimene sanāk kopā, labprāt kopā ar bērniem kopīgi uzpinam katrs savu vainadziņu. Visvairāk bērniem patīk doties pļavā, meklēt jāņuzāles. Ne visiem pietiek pacietības vainadziņu pabeigt, tomēr pēc tam ir liels gandarījums par paveikto. Šī ir mūsu ģimenes mazā tradīcija. Uzskatu, ka vainagā jāiepin trejdeviņas zāles, tomēr vainagā jāieliek tie augi, kas pašam ir īpaši tuvi. Vienmēr kaut kas jauns ir jāpievieno. Vienīgais, ko es neatbalstu šajos svētkos, ir mākslīgie ziedi. Mums apkārt ir ziedošas pļavas, mākslīgie ziedi vairāk piemēroti citām vietām. Tradīcija vēsta, ka vainadziņš nākamgad saulgriežos jāsadedzina vai Jāņu naktī jāmet upē – ar mākslīgo vainadziņu tas nesanāks. Šīs ir skaistas tradīcijas, ko vajadzētu turpināt.
Savukārt vārda un dzimšanas dienu svinētājus un citu svētku gaviļniekus Evita mēdz pārsteigt ar neierastiem pušķiem.
– Jau ilgāku laiku populāri ir vīriešu pušķi, kuri tiek gatavoti no dažādiem žāvētajiem produktiem. Tie patiešām ļoti piestāv vīriešiem. Savukārt sievietēm ierastie ziedu pušķi varbūt reizēm ir apnikuši, gribas saņemt ko īpašu. Pēdējā laikā sievietēm radu un draugu lokā dāvinu skaistus augļu pušķus. Saņēmējai tas ir īpašs pārsteigums, – norāda Evita. – Vislielākais prieks par šādiem pušķiem noteikti ir bērniem. Daudziem gan augļu pušķi liekas ļoti neierasti, tomēr ir sajūsma. Nemaz nav tik viegli šos pušķus izgatavot, nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, kā vieglāk to veidot, kādu kopskatu radīs pušķis. Manuprāt, augļu pušķi ir ar pievienoto vērtību – ir gan ziedi, ko ielikt vāzē, gan vitamīnu deva. Veidojot šīs kompozīcijas, īpaši jāpiedomā, kāds būs kopējais skats. Nevar augli vienkārši pārgriezt uz pusēm, jādomā, kā griezt, lai tas vizuāli būtu skaistāks. Grieztos augļus es vienmēr apstrādāju ar kausētu cukuru, tas neļauj tiem apkalst, dod spīdumu un garšu. Katrs pušķis tiek radīts individuāli, ar mīlestību.
Evita ir radoša personība. Viņai ļoti patīk griezt un veidot matus. Agrāk patika arī adīt un tamborēt, tomēr floristika laika gaitā ņēma virsroku, un šobrīd uz katriem svētkiem top kāda dekorācija.
Turpina Evita Dubrovska: – Mūsmājās nav iedomājami nevieni svētki, uz kuriem netiktu veidota kāda dekorācija. Adventa laikā tie viennozīmīgi ir vainagi. Savukārt Lieldienās – atbilstoši šo svētku tematikai. Procesā iesaistu arī bērnus, tad pūtām olas, dekorējām tās, veidojām dažādus ornamentus. Un tā katros svētkos cenšamies īstenot idejas, lai mājās ienestu svētku izjūtu.
22.06.2021.
