LIENE VOCIŠA konkursā „Mrs Latvija" piedalās jau divas reizes, bet šogad „Mini Miss" startē arī vecākā meita Evelīna Ināra
Vociša. Lai gan pirmajā reizē, 2019. gadā, Lienei netika piešķirts neviens no tituliem, tomēr bija cīņasspars un vēlme piedalīties atkal.
– Piedaloties konkursā pirmo reizi, es beidzot sāku saprast, kas esmu un ko vēlos. No dalības konkursā „Mrs Latvija 2019" esmu atguvusi drosmi, pašpārliecinātību, paaugstināju savu pašvērtējumu un atradu ceļu uz jauno „es". Atradu draugus, nodibināju kontaktus un vienkārši pasakaini pavadīju laiku. Pateicoties konkursam, toreiz atcerējos, ka ir arī cita dzīve, ne tikai ģimene un bērni, bet laiks arī sev. Un ir jāiet uz tādiem konkursiem, jāizjūt, ka tu esi sieviete un tu esi skaista! Cik spēšu, motivēšu ikkatru sievieti to izdzīvot; lai arī varbūt nav tā kroņa, lai nav tā titula, taču laiks, kas tiek pavadīts skaisto dāmu sabiedrībā, šie pasākumi – tas viss liek tev justies īpašai, tās ir vienreizējas izjūtas. Šis pasākums kopumā sniedz tik milzīgu iekšējo atbalstu tev pašai, uzaudzē milzīgu drosmes līmeni, – uzsver Liene Vociša. – Tieši tāpēc es nolēmu piedalīties konkursā atkārtoti uzreiz nākamajā sezonā. Gribējās vēlreiz izjust visas tās emocijas, paskatīties uz visu atkārtoti, tikai jau citām acīm, ar citu skatienu. Konkursā „Mrs Latvija 2020" es ienācu ar vēlmi cīnīties par titulu. Un man tas izdevās! 2021. gada 15. maijā es kļuvu par titula „Misis Latvija Zeltene 2020/2021" ieguvēju. Šis ir ļoti nacionāls, latvisks tituls, un es tiešām ļoti lepojos, ka tieši man ir tas gods šo titulu nest. „Zeltene" – tā nav vienkārši lente un kronis, šis tituls nes sevī ļoti nopietnu misiju. Misiju iedvesmot, iedrošināt citas sievietes atkal noticēt sev, palīdzēt atrast kaut kādā mirklī pazaudētu ceļu uz savu iekšējo pasauli, palīdzēt atgūt sievišķību, motivēt atcerēties, ka mēs esam sievietes, mums ir nepieciešams laiks arī sev, mēs nevaram dzīvot tikai ikdienas rutīnas dzīvi. Par šo titulu esmu ļoti pateicīga manai mentorei un titula dibinātājai Madarai Riley, viņa ieraudzīja manī to, ko vēlējos parādīt cilvēkiem, un viņa deva man spēju runāt un uzrunāt tādas pašas sievietes, kāda pirms diviem gadiem biju pati. Tagad top visādi iedvesmojoši projekti, nepārtraukti notiek tematiskās fotosesijas, daudz interviju un videointervijas. Nesen piedalījos intervijā YouTube kanālā „Pirmais latvietis uz Mēness" ar Signi Prestoni.
Šajā gadā skaistumkonkursu organizatore Kristīne Lindenblate nolēma atjaunot konkursu „Mini Miss and Mister Latvia", un Liene ar vīru nolēma pieteikt arī savu vecāko meitu Evelīnu Ināru Vocišu, kam jūlijā paliek 11 gadu. Kā norāda Liene, tā ir kolosāla iespēja iegūt vērtīgu pieredzi.
– Evelīna pagājušajā rudenī piedalījās profesionālajā fotosesijā un uzrādīja ļoti labus rezultātus, tāpēc dalība šajā konkursā noteikti dos labu pieredzi un iespējas būt pamanāmai. Evelīna jau no 5 gadu vecuma zina, kas ir cīņa, jo profesionāli nodarbojas ar sporta dejām SDK „Rondo" trenera Arta Birka uzraudzībā, – stāsta Liene. – Tomēr sākumā meitai neko neteicām, nogaidījām, kad atnāks paziņojums, ka meita ir uzņemta konkursā. Kad izstāstījām, viņa sākumā valdīja savas emocijas, mierīgi paskaidrojot, ka pati redzēja manas publikācijas par konkursu, gribēja pajautāt, vai arī viņa drīkst piedalīties, bet tad, atceroties, cik spēcīga konkurence bija mammai, nedaudz nobijās. Un tad ļāvās emocijām, mēs redzējām laimes asaras acīs.
Sakarā ar situāciju pasaulē pandēmijas dēļ šogad konkurss „Mini Miss Latvija" notiks attālināti.
Turpina Liene Vociša: – 19. jūnijā notiks fināls, un mēs uzzināsim, kura tad būs „Mini Miss Latvija". Līdz tam laikam ir jāsagatavo talants, jāprezentē tas, kā arī jāgatavojas tiešraides intervijai un jāprezentē sevi ne tikai žūrijai, bet arī tiešsaistē skatītājiem. Es zinu, ka Evelīna nedaudz uztraucas, ne par pašu piedalīšanos, bet gan – lai viss būtu izdarīts pareizi, laikus, kvalitatīvi un precīzi. Es pati visu daru pēdējā mirklī. Nebūt nav tā, ka pēdējā dienā skraidu kā cunami un neko nevaru paspēt, man vienkārši jau sen viss ir sakārtots tieši uz to pēdējo mirkli, un es daru visu bez steigas, bez panikas, tāpēc beigās vēl pat atliek laiks. Savukārt Evelīna ir ļoti punktuāla un atbildīga, viņa gulēs mierīgi tikai tad, kad izvilks no manis skaidru un precīzu darbības plānu, kad, ko, kur un kādās kleitās. Es lepojos ar viņu. Arī ar sevi un vīru, ka mums izdodas ielikt mūsu bērnos to pareizo sēkliņu, kura veiksmīgi aug un pārvēršas par spēcīgiem, sulīgiem augļiem. Evelīna noteikti ir cīnītāja, to viņa ir pierādījusi vairākas reizes – ar kausiem un medaļām par 1., 2. vietu deju sacensībās ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Viņa nenolaida rokas, kad dejas pameta viņas partneris. Toreiz viņai bija izvēle sākt visu no jauna ar jaunu partneri – iesācēju – vai pārkvalificēties par solo dejotāju, kur visa atbildība tikai un vienīgi uz pašu, kur ir pavisam cita programma un soļi. Un viņa izvēlējās to grūtāko ceļu – jaunu partneri. Pēc diviem mēnešiem jau priecīga stāvēja uz pjedestāla ar medaļu par otro vietu. Mums vispār ir daudz jāmācās no bērniem, viņi ir daudz spēcīgāki un drosmīgāki par mums. Savukārt mums viņi jāstimulē, jādod tās pareizās sēklas, un dalība šajā konkursā ir viena no tām. Tā ir pieredze, stimuls, emocijas, atmiņas un pašvērtējuma celšana, kas ir ļoti svarīgi, it īpaši mūsdienu neparastajā un ne īpaši laipnajā sabiedrībā. Tāpēc es uzskatu, ka arī bērniem ir jāpiedalās tādos konkursos, jo – kurš tad nevēlas būt par princesi vai princi?
18.06.2021.
