Komentārs uz portālā „A4D" un laikrakstā „Stars" publicēto rakstu „Kādu gribam Madonu nākotnē?" (28. maijā) un LTV pārraidē „Kultūršoks" paustajiem iebildumiem virsdiriģenta Haralda Medņa mājas „Dzintari" labiekārtošanā
Arta Zvirgzdiņa paustais viedoklis par virsdiriģenta Haralda Medņa „Dzintariem", vīpsnāšana par Madonas estrādes ambīcijām, kritika par Aizsargu nama pārbūvi un Madonas mūzikas skolas pārbūves ieceri liek arī man publiski izteikt savu viedokli, lai gan līdz šim vēlējos sevi apliecināt darbos, ne vārdos.
Aktuālais par H. Medņa māju.
Ēkas „ne-lētā" būvprojekta izstrādi veica A. Mailīša birojs. I. Mailītes krājuma veidošanā ieguldītais darbs ir nenovērtējams, taču konkursa rezultātā direktores tiesības ieguva cita radoša un enerģiska persona. Jā, tā nav uzvārdu sakritība… un varbūt tieši tāpēc mēs šobrīd vērtējam arhitektūras kvalitātes…
Pašvaldībai „ne-lētā" projektā neietvertos darbus – labiekārtojumu, apzaļumošanu, lietusūdens savākšanu un teritorijas apgaismojumu – diemžēl nācās uzticēt „lētajiem" – vietējiem projektētājiem.
Kontrasta metode arhitektūrā tiek pielietota bieži, kad runājam par pārbūvēm. Manuprāt, seguma virsmas, izvēlētie gaismekļi un labiekārtojuma elementi veidoti niansēti – kontrastējoši, neitrāli un gaumīgi, skaidri nodalot, kur objektā sākas jaunradītais un esošais arhitektūrā. Publiski ķengāt televīzijā labiekārtojuma kvalitāti, kad darbi vēl nav pabeigti un pat zāliens nav sadīdzis, manuprāt, nav profesionāli. Muļķīgi salīdzināt bijušo savrupmājas pagalma sajūtu ar plānoto publiskās ēkas funkciju, kurā tiks gaidīti ekskursanti, čalos un darbosies zinātkārie viesi.
Lūdzu pašvaldībai informēt sabiedrību par izmaksām projektēšanai, autoruzraudzībai un interjera izstrādei, būvuzraudzībai un būvdarbiem.
Vēlreiz paldies pašvaldības ainavu arhitektei Agnesei Silupai par mērķtiecību un skaidru vīziju ideju ģenerēšanā.
Madonas estrādes ambīcijas…
Madonas estrādes ambīcijas sakņojās kultūras darbinieku pieredzē un vietējos patriotiskos cilvēkos. Mūzikas producenta Jāņa Kļaviņa iedvesmoti ticam, ka Madona būs reģionāla un valstiska mēroga kultūras centrs starp Cēsīm un Rēzekni. Jau iepriekš, rīkojot koncertus, kuros uzstājās gan dziedātāji, gan dejotāji no visa lielā Madonas novada, organizatoriem bija jāuztraucas par laikapstākļiem – kā tie ietekmēs koncerta norisi un apmeklētību. Primāri estrādei nepieciešama apjumta skatuves daļa, tomēr redzu iespēju perspektīvā estrādi izmantot masu pasākumiem, kas saistīti ar sporta un atpūtas bāzes „Smeceres sils" (arī vietējo „lēto" projektētāju veikums) aktivitātēm, tādā veidā nodrošinot objekta sabalansētu izmantošanu visa gada garumā. Attīstot Madonu kā Ziemas galvaspilsētu, estrādes funkcionāls pienesums būtu saliekamās skatuves daļā veidot ledus laukumu kultūras pasākumu un sporta spēļu aktivitātēm.
Raksta autora A. Zvirgzdiņa vēlme izteikt viedokli, neiedziļinoties lietas būtībā, ir nekorekta. Ieceres izstrādes laikā ir veikta teritorijas akustiskā potenciāla izpēte, maksimāli saglabāta kokaudze, kas kalpo par dabisko buferzonu dzīvojamajām teritorijām, veikta apbūves silueta analīze, ņemtas vērā būvakustiķa A. Zabrauska rekomendācijas telpas proporcijas izvēlē, skatītāju zonas profila izmaiņā. Tieši akustisku apsvērumu dēļ, veidojot veiksmīgākus atstarojumus skatītāju zonā, ēka ieguvusi savu plānoto augstumu. No interneta pārkopētās ēkas vizualizācijas, manuprāt, ir ļoti nepiemērots veids publikācijām un objekta iztirzāšanai.
Vai bez ambīcijām 1935. gadā tiktu uzsākta Madonas Aizsargu nama celtniecība – lielākā būve ārpus Rīgas?
Aizsargu nama pārbūve un proporciju izmaiņas
Lieki atgādināt, ka 2005. gadā vētras laikā Madonas Aizsargu namam tika norauts jumts. Steigā bija jāpieņem lēmums par ēkas pārbūves risinājumiem. Šajā gadījumā nevarētu pārmest ideju konkursa nerīkošanu. Kultūras nama pārbūvē tika piesaistīti lielpilsētas projektētāji SIA „Tursons". Atbilstošu telpu trūkums pašdarbniekiem pašvaldībai lika pieņemt lēmumu par jumta stāva izbūvi virs skatītāju zāles, un vēlāk mans tiešais pienesums, stājoties pilsētas arhitekta amatā, bija ēkas proporcijas uzlabošana ar stāva izbūvi virs Skolas ielas apjoma, kur šobrīd izvietota dzimtsarakstu nodaļa. Te vides pieejamības nodrošināšanai izveidots pasažieru-panorāmas lifts. Lieki piebilst, ka telpas nu jau vairāk kā desmit gadu sekmīgi piepilda pašdarbnieku kolektīvi: bērnu un jauniešu centrs, tautas mākslas studija, jauktais koris „Madona", ansambļi, amatierteātra kolektīvs u. c.
Atgādinu, ka neviens no kultūras mantojuma viedokļa šo objektu nav iekļāvis valsts nozīmes arhitektūras sarakstā. Vēlāk izstrādātajā pilsētas teritorijas un novada plānošanas dokumentā tam piešķirts pašvaldības nozīmes pieminekļa statuss un aizsardzības prasības.
Arhitekta Vernera Vitanda Aizsargu nams ir tipisks funkcionālisma arhitektūras piemērs, un šī arhitektūras stila pamatprincips ir – „Form follows function" (tulk. – forma seko funkcijai). Vai tiešām ēkai un stila pamatprincipam nodarīts pāri?!
Mūzikas skolas pārbūves ieceres kritika
Jau ilggadējais mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs manos skolas gados līderības kursos klāstīja ieceri par skolas piebūvi ēkas pagalmā pie upītes. Pēc divdesmit gadiem J. Norviļa Madonas mūzikas skolas kolektīvs Mārtiņa Berga vadībā izstrādāja programmu skolas attīstībai. Vairāki Latvijā populāri mūziķi ir veidojušies liela pedagogu darba pamatā. Tāpēc pārmest mūzikas skolas programmā izvirzītos mērķus ēkas nepieciešamajā funkcionalitātē ir neprofesionāli. Jā, mēs lepojamies ar pedagogu un viņu audzēkņu paveikto uz vietējām un starptautiskām skatuvēm un uzticamies viņu nākotnes redzējumam. Kas attiecas uz vietas izvēli, mērķis bija ēkas apvienot, lai uzlabotu bērnu brīvu kustību – neizejot no ēkas, nokļūt otrā ēkā.
Dīvaini, Arti, kur gan Tu šo ēku iedomājies novietot – uz transformatora ēkas vai dižozola iepretim Blaumaņa ielai, un par kuru koku izciršanu ir runa… Ēkas apjoms novietots uz esošajām palīgēkām, ko paredzēts demontēt…
Jebkurā gadījumā šobrīd pieejamais vizuālais materiāls ir skolas uzdevuma vizualizēšana, lai sarežģītajā būvniecības jomā pasūtītājs – pašvaldība – konkretizētu savu darba uzdevumu būvniecības ieceres noformulēšanā.
Par Madonas novada nākotni…
Uz nākotni skatos ļoti cerīgi, jo attīstības nodaļā piesaistīti jauni, radoši, ambiciozi profesionāļi satiksmes organizēšanas, teritorijas plānošanas un ainavu arhitektūras jautājumos. Projektu ieviešanas speciālisti ir pilnveidojušies, un iepirkuma komisijas darbu varētu uzlabot, piesaistot vairāk būvniecības jomas speciālistu.
Nobeigumā…
Kukuļus, lai tiktu pie objektiem, neesmu devis un netaisos dot. Savukārt par rakstā pieminēto amatpersonu korupciju ir jāziņo atbildīgajām institūcijām, bet tik skaļi apgalvojumi pieprasa pierādījumus un uzliek arī atbildības nastu pašam apgalvotājam.
Saprotu, ka Artim Zvirgzdiņam Madona nav vienaldzīga, un tas mani priecē. Es esmu par kvalitatīvu arhitektūru, es esmu par plenēru un konkursu rīkošanu. Tāda pieredze Madonai ir bijusi. Piemēram, pašvaldības administratīvās ēkas pārbūves iecere – 2007. gadā. Bēdīgi, bet 2009. gadā tika realizēta neuzvarējusī iecere… Paldies, ka pašvaldība ieviesa dažus uzlabojumus, ko ierosināja vietējo arhitektu domu grupa. Uz ko mani vedina arī nākamais ierosinājums – stāstīt un skaidrot par kvalitatīvas arhitektūras nozīmi cilvēkiem pieejamā un saprotamā veidā. Te es redzu mūsu kā profesionāļu sadarbības iespēju, piemēram, veidot ikmēneša publikācijas laikrakstā „Stars" par aktualitātēm Madonas novada projektos no dažādiem rakursiem.
Pārsvarā cilvēki saprot tieši ekonomiskas, praktiskas, ērtas lietas, un tikai vēlāk nāk kvalitātes un dizaina prasības. Tieši šādos posmos var vērtēt arī jaunu pilsētu kā Madona attīstību. Šobrīd mēs augam – jā, dažkārt arī kļūdāmies! Bet ar pareizo attieksmi nav nepaveicamu darbu vai nepārvaramu grūtību.
Tīri no profesionālā viedokļa, lai Arta Zvirgzdiņa dotības nepaliktu tikai vārdos, ierosinu – sertificējies un praktizē. Tuvojas teritorijas plānojumu izstrādes cikls, esi rīcības cilvēks…
Visam pāri aicinu arhitektūras kritiķi uz privātu, profesionālu sarunu, ja paceltās lietas Tev tiešām ir saistošas mazliet vairāk kā pirmsvēlēšanu fona radīšana.
JĀNIS LIEPIŅŠ,
praktizējošs arhitekts –
madonietis nu jau 15 gadu
04.06.2021.
