Patlaban Ošupes pagasta zemnieku saimniecības "Gaigalieši" ganības ir tukšas. Vēl nesen tur ganījās govis un teļi, taču pēc vilka uzbrukuma saimnieki aizveduši lopiņus atpakaļ uz fermu.
19. maija rītā ap pulksten 7 Ošupes pagasta ZS "Gaigalieši" ganībās saimnieki atrada 3 mēnešus vecu teļu saplosītu. Gar aploka malu varēja redzēt vilka pēdas.
Saimniece Anita Zondare pastāstīja, ka ganāmpulks ir izlaists ganos svētdien, 16. maijā: – Nepagāja pāris dienu, kā vienu lopiņu atradām nokostu. Lai arī aplokam ir uztaisīts stiprs elektriskais gans – divas kārtas, vilks tomēr bija pārlecis pāri aplokam, un tas teļš tur saplosīts gulēja. Baidoties par pārējo telīšu drošību, lopiņus no ganībām pārdzinām atpakaļ uz fermu. Tagad ir bail lopus laist ārā, jo nevar būt drošs, ka vilks atkal neparādīsies. Nu neesam nekādā čuhņā, blakus ir lielais ceļš. Tas, kas nokoda teļu, acīmredzot bijis kāds vilks vieninieks. Ziemā netālu no mājām slēpoju un pa lielo ceļu redzēju pārskrienam vilku. Nav skaidrs, kā dzīvot tālāk, jo visu vasaru noturēt lopus kūtī būs grūti.
Šis ir pirmais vilka uzbrukums "Gaigaliešu" lopiem, taču vilki redzēti gana bieži. Kaimiņos, šķirnes aitu saimniecībā "Zīles", pirms diviem gadiem tika nokostas un savainotas 70 aitas un jēri.
Kā liecina Valsts meža dienesta statistika, pagājušajā medību sezonā no 280 nomedītajiem vilkiem tikai viens nomedīts Ošupes pagastā, iepriekšējās divās sezonās – neviens. Tāpat tiek atgādināts, ka ļoti svarīgi, lai atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par katru šādu uzbrukumu, jo tas var ietekmēt nomedīšanas limita apjomu.
Vilku populācijas pieaugumu konkrētajā apgabalā apliecina arī mednieki – skaits tikai pieaug, savukārt atļauto nomedījamo vilku skaits pēdējos gados ir bijis nemainīgs. Valsts meža dienesta informācija liecina, ka nomedījamo vilku limits no līdzšinējiem 280 varētu tikt palielināts vien nedaudz, un vilku medību sezona sāksies tikai 15. jūlijā. Risinājumi, ko iesaka, ir veikt dažādus preventīvos pasākumus – nodrošināt pēc iespējas drošākus žogus, iegādāties sargsuņus, kā arī apdrošināt ganāmpulkus.
– Mums, saimniekiem, tiek dots mājiens, ka ar vilkiem ir jārēķinās, ja saimniecība atrodas netālu no meža. Vai nu apdrošini lopus, vai rēķinies ar sekām. Kāpēc jāsaudzē vilki, kāpēc mūs, lauku saimniekus, neviens nesaudzē? Kā sākas pavasaris, gājputni noēd labību, tad seko meža dzīvnieku barošanās sējumos. Iesējām kukurūzu, elektriskais gans bezmaz jātaisa apkārt kukurūzas laukam, jo pagājušajā gadā trešā daļa bija meža dzīvnieku nopostīta. Cūku mēra dēļ nedrīkstam cūkas izlaist ārā. Vistas putnu gripas dēļ arī mums bija iežogotas. Tad iznāk, ka arī lopus vairs nedrīkstam laist ārā, jo tie tiek nokosti. Gans mums ir viens no stiprākajiem, kāds vien iespējams. Vai tad mums jāceļ tāds kā Berlīnes mūris? Lai tad arī "Valsts meži" ceļ ap to savu mežu. Kāpēc lauksaimniekam tas ir jādara? Ne mums spēka, ne mums arī to līdzekļu, – uzsvēra Anita Zondare.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis izteicies: – Nosakot medību apjomus, zinātnieki ir aprēķinājuši šos trīs simtus vilku. Vilks arī ir dzīvotņu direktīvas suga, kurai valstī jānodrošina labvēlīgs sugas pēctecības statuss. Mēs pasakām – vilks mums ir lieks, mums ir viss lieks. Tas, kas cilvēkam traucē, lieks. Jārēķinās, ka ar šiem lielajiem plēsējiem mums būs jāsadzīvo.
Taču saimnieki ar to nav mierā.
28.05.2021.
