Turpinām laikraksta "Stars" 12. marta un 30. aprīļa numurā aizsākto tēmu par lauku muzikantiem 20. gadsimtā, šoreiz – Kalsnavas pagastā.
Senākās liecības
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā saglabājušās vairāk kā simt gadu senas liecības par muzikantiem Kalsnavas pagastā. Viena no senākajām fotogrāfijām par muzikantu tēmu ir kalsnavieša Andreja Ķiķīša fotogrāfija no 1906. gada. Par viņu gan nekādu plašāku ziņu nav, priecāsimies, ja papildināsit ziņas arī par citiem Kalsnavas pagasta muzikantiem. No „Eglājiem" muzejā nonākušie materiāli vēsta par tur dzīvojušo Kārli Bergu (dz. 1883. gadā). Viņš ir kristīts Vietalvas draudzē, un „Eglāju" mājas grāmata liecina, ka Kārlis Bergs Jura dēls ienācis „Eglājos" 1923. gada jūnijā no Kalsnavas „Andiņēniem". Reizē ar viņu arī Aza Bergs (dz. Ozoliņa 1844. g.-1925). 1925. gadā uz „Eglājiem "pārnāk arī Jēkabs Bergs Jura dēls (dz. 1875. gadā) no Kalsnavas „Rusuļiem" (tur dzīvo, iespējams, tikai pāris gadu) un Ede Bergs (dz. 1872. g.) no Mārcienas „Patmalniekiem". Kārlis Bergs bija galdnieks, gatavoja mūzikas instrumentus, muzeja krājumā ir viņa nepabeigtā vijole un 1921. gadā gatavotā cītara, bet ir saglabājusies arī viņa sacerētā, 1913. gadā Rīgā tapusī dziesma „Puķes un akmeņi", kā arī viņa zīmētais autoportrets un fotogrāfija.
Tuvāk mūsdienām
No Kalsnavas pagasta muzeja krājumā ir nonācis bagātīgs mūzikas instrumentu klāsts. Pārlecot uz 1981. gadu, kad Kalsnavas pagastā notiek Madonas muzeja ekspedīcija, parādās ziņas par vairākiem muzikantiem. Ekspedīcijas noslēguma izstādē Kalsnavā muzicēja Pāvuls Kalniņš un Jānis Ogriņš. Jānis Ogriņš muzejam uzdāvināja vairākus mūzikas instrumentus – klarneti, trompeti, akordeonu un vijoli.
Pāvuls Kalniņš no „Ramuļēniem" muzejam uzdāvināja cītaru, ko spēlējis viņa tēvs Pēteris Kalniņš, un vairākas fotogrāfijas, kur 1940. gados redzam muzikantus Albertu Aizsilu, Pāvelu Kalniņu un Vitoldu Birkānu, bet 1960. gadu fotogrāfijās – Jāni Ogriņu, Pāvulu Kalniņu un Vitoldu Birkānu. Pāvuls Kalniņš 1940. gados ir piedalījies Lielupes tilta pie Priedaines celtniecībā, 1950. gadu sākumā ir bijis Kalsnavas ciema kolhoza „Uzvara" dravnieks.
Muzikanta nošu burtnīcā 16 lappusēs pierakstītas valšu, tango, fokstrotu notis „Meitene burvīgā", „Rozamunde", „Šķiršanās", „Meitenīte, spulgacīte", „Ugunskurs" un citas.
Kāda 1957. gada fotogrāfija liecina, ka muzikanti ir bijuši Oskara un Ainas Šmitu ģimenē no Bērzaunes pagasta. Oskars Šmits spēlēja akordeonu, dēls Ojārs bija kinomehāniķis Jaunkalsnavā, spēlēja mutes ermoņikas. Muzeja krājumā ir vēl viena vijole, ko savulaik spēlējis „Andiņēnu" saimnieks mērnieks Augusts Balodis.
LAIMDOTA IVANOVA
14.05.2021.
