"Mētrienas Dzīvi" sākām lasīt, iemīļot 1997. gada aprīlī, pateicoties tā laika redaktorei Daigai Pētersīlei, kas visu uzsāka. Bija vēl Ināra Krjukova, Aija Špure u. c.
Lasījām pagastā nolemto, atskaitījās A. Jaško, I. Grudulis (A. Dzenovskis gan neko neuzrakstīja), V. Freimanis, J. Mālnieks, J. Trops ziņoja par komunālo uzņēmumu. Zinājām, cik maksā trimmera, zāles pļāvēja traktorīša, auto noma privātvajadzībām. Bāriņtiesa, sociālais darbinieks A. Sīpola informēja, kur griezties. Tagad mainās bieži, neesam nemaz iepazīstināti. Lasījām par sportu, medībām – atļaujām medīt, makšķerēt. Paldies Ilmāram! Jauki, ka J. Vītola informēja par jaunākajām grāmatām. Brauca apciemot vecos ļaudis, sveica kāzās, ar mazulīša piedzimšanu. Arī skumjās līdzi jūtot,
kādam aizsaulē aizejot. Bija apraksti par uzņēmējiem, par ko milzīgs prieks – pagastā kaut kas notiek. Dzīvoju nomalē, gribas zināt ne tā kā "viena tante teica"… Ļoti mīļa avīzīte, īsta pagasta vēsture.
Esmu ļoti dusmīga, izlasot 13. aprīļa "Stariņā" A. Ceļapītera izteikumus, īso domāšanu. Kurā "Madonas Novada Vēstnesī" varam kaut ko par Mētrienu palasīt? Es lasu cītīgi, tāpēc zinu, ka visos balsojumos, kur piedalāties, ir "pret" – nebrīnos. Paldies A. Lungevičam par atbalstu! Apsveicu ar balvas saņemšanu, "Gada sporta pašvaldība"!
Kāds sakars avīzītes neiznākšanai ar kovidu? Visu presi saņemam tāpat, laikam nav griboša redaktora. Izskatās, ka arī vadību neinteresē pagastā notiekošais. Vienīgais, kas uzklausa, ir V. Broks. Tagad nezinām, vai būs LAD konsultants, pagājušajā gadā vienā dienā bija, uzklausot vēlmes. Bija no feldšeru punkta apraksti par jaunākajām zālēm, par potes saņemšanu pret gripu u. c. vainām. Izdzīvojām "krīzi" – nebija papīra, lasījām tīri pelēku, bet tagad tik skaista! Esmu gatava maksāt par mūsu
avīzīti.
Varbūt varat palīdzēt, kur viss labais paliek? Ko rakstīt ir daudz.
ASTRĪDA
28.04.2021.
