– Neraugoties uz aprīļa sākuma vēso laiku, kopumā šogad laikapstākļi bijuši pietiekami labi, lai sausākajos tīrumos varētu uzsākt lauku darbus, līdz ar to masveida sējas darbi sāksies jau nākamnedēļ, – norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
– Tajās vietās, kur ir vieglākas augsnes, pamatā Zemgalē un Kurzemē, zeme jau ir apžuvusi un pirmās saimniecības sēju sākušas jau šonedēļ. Masveidīgāk sējas darbi, visticamāk, tiks sākti nākamnedēļ, kad gaidāms silts un saulains laiks, –
pauda agronoms.
Vērtējot situāciju ziemas labības laukos Vidzemē, tiek uzsvērts, ka šeit tradicionāli ir bargāki ziemošanas apstākļi un daļa ziemāju tiek pārsēti ik gadu.
Uz vaicājumu par ziemāju stāvokli SIA "LLKC" Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante Anita Brosova atbildēja: – Vietās, kur biju apsekošanā, ziemāju lauku skats uzreiz pēc sniega nokušanas nebija labs. Lai saprastu, kas ziemāju laukos notiek, ir jāiet uz tīruma, jāvēro, jāskaita, cik ir dzīvi palikušo augu uz 1 kvadrātmetru. Taču jaunās šķirnes ir spēcīgas cerotājas, un pēc mēslojuma saņemšanas ziemāji var sacerot. Zemnieki jau paši gudri un izrēķinās, vai ir jāpārsēj vai nav.
– Pēc sniega nokušanas mūspusē ziemāji izskatījās ne īpaši labi, zemākajās vietās stāvēja ūdens, taču tagad pamazām situācija mainās. Sausākajos tīrumos zemnieki sāk rosīties, dot ziemājiem mēslojumu. Līdz šim bija diezgan vēss laiks, tāpēc gaidām siltumu. Vēl jau īsti neviens nesēj, tur, kur zeme ļauj, notiek augsnes sagatavošanas darbi. Pamazām jāecē ganības, jāsēj zālāji, un paralēli tam notiek platībmaksājumu iesniegumu pieteikšana, zīmējam kartes, plānojam laukus, – komentēja Varakļānu novada pašvaldības lauksaimniecības konsultante Janīna Grudule.
Viņa arī dalījās vērojumos, ka daudzviet zeme vēl ir mitra, tādēļ tur sējas darbi, visticamāk, sāksies aprīļa otrajā pusē. Pirmie šajā sezonā tiks sēti vasaras kvieši un pupas, bet nedaudz vēlāk sekos arī vasaras miežu un vasaras rapša sēja.
Ošupes pagasta ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone, stāstot par ziemājiem pavasarī, akcentēja mūžseno problēmu – zosu bari apēd sējumus: – Ziemāji rudenī iesēti 106 ha platībā, izskatās labi, bet kā katru gadu zosu bari tos ēd nost. Pagājušajā gadā mednieki izmēģināja sargāt laukus, bet tas neko nedeva. Neko nemaina arī karodziņu likšana, blīkšķināšana, taurēšana, jo gājputniem ezers ir blakus, bet brokastis un vakariņas – mūsu tīrumos. Pagājušajā gadā papuves lauku mēģināju pārsēt, bet rezultāts nebija labāks, graudus, kas atradās zemes virspusē, neiesējās, putni aplasīja. Pie mājas, pie meža, pie ceļiem kaut kas paliek, bet nav padoma, kā rīkoties – labības audzētājs paliek zaudētājs. Ja būs labs laiks, varbūt uz nedēļas beigām varētu mēģināt sēt, bet zosu dēļ negribas sasteigt. Sēju nokavēt arī nevar – ja zeme ļauj, ir jāsēj.
Arī Barkavas pagastā jau sākusies ziemāju lauku virsmēslošana. ZS "Jasmīni" saimnieks Dainis Kokars uzsvēra: – Pagaidām vēl "karstā sezona" nav sākusies, viss notiek ziemāju tīrumos, kas saņem mēslojumu. Lai arī sanāk lēkāšana starp mitrākām vietām, mūspusē jau aktīvākie zemnieki rosās. Gaidām, kad apžūs zeme, tad sāksies sējas darbi. Līdz šim gan nebija nekāda siltuma, zeme vēl nav uzsilusi. Arī Barkavā ziema bija ar sniegu, bet liekas, ka ziemāji atgūsies. Labības audzētāju lielākais bieds šobrīd ir migrējošie gājputni. Braukājam, gaiņājam, liekam uz tīrumiem karogus, bet putni pierod, apēd visriņķī karogiem – grūti cīnīties.
13.04.2021.
