– Esam laimīgi pārziemojuši, – tā marta beigās saka Bērzaunes pagasta lauku sētas "Kalna Bāliņi" saimniece Inga Skubiņa-Valdovska, iepazīstinot ar dzīvo radību. Kad viss zaļos un plauks, atkal plānots atvērt lauku sētu ģimenēm dzīvnieku apskatei un lauku vides iepazīšanai, atpūtai pie dabas. Patlaban vēl agrajā pavasarī ir dubļi, saimnieki vēlas, lai viss apžūst, jo pilsētnieki jau uz laukiem vairāk brauc pavasarī un vasarā.
Var tikai apbrīnot dzīvniekus, kā tiem daba ir devusi spēju pārlaist ziemu, izturēt aukstumu – uzaudzē biezāku kažoku, palīdz arī pierastais āra režīms. Turklāt uz pavasara pusi nāk klāt arī jaunumi – aitām dzimst jēriņi, kazām – kazlēni.
Pagājušajā gadā lauku sētā "Kalna Bāliņi" ģimenes ieradās aplūkot gan dzīvniekus, gan putnus, un arī šogad aprīlī šī vieta atsāks darboties kā atvērtā lauku sēta. Madonas novada pašvaldības mājaslapā tūrisma piedāvājumu vidū ir arī apskates saimniecība "Kalna Bāliņi" Bērzaunes pagastā.
– Kopā ar vīru Jāni saimniekojam šajā vietā kopš 2008. gada. Kad te ieradāmies, mājas nebija, tikai gruveši, krūmi. Mājas pamazām atjaunojām, krūmus izcirtām. Tagadējā dīķa vietā atradās purvājs. Gadu no gada kaut ko ieplānojam jaunu. Krūmu būšanu esam piebremzējuši, bet apkārtnē vēl daudz darāmā, un, kā zināms, lauku sētā nekad nav tā, ka nav, ko darīt. Ziemā jau sniegs visu nosedz, bet pavasarī atklājas, ka siens ne tur izklājies, ka pērnie laksti izceļas u. c.
"Kalna Bāliņiem" īpašumā ir tikai 3 ha zemes, bet 39 ha tiek nomāti, lai pietiktu ganībām un sienam. Saimniecība ir arī LAD klienti, katru gadu atbalstu sniedz ikgadējie maksājumi, – stāsta saimniece.
Inga Skubiņa-Valdovska atklāj: – Neesmu speciāliste lauksaimniecībā, man darbs ar dzīvniekiem ir sirdsdarbs, un visu jau laika gaitā var iemācīties. Es nemaz nevarētu pilsētā dzīvot, jo vajag dzīvniekus. Visas zināšanas ir dzīves laikā iegūtas. Katrai šķirnei vajadzīga sava pieeja, sava barība. Ir, ar ko noņemties.
Kā attīstījās saimniecība? Saimniece pastāsta: – Praksē viss iesākās ar divām aitām, tad bija piecas, ganāmpulks arvien pieauga. Aitkopība ir saimniecības pamatnozare, pamatā turam šķirnes ‘Latvijas tumšgalve' ganāmpulku. Iegādājāmies arī tīršķirnes ‘Romanova' un ‘Sufolka', ‘Kamerūnas', ‘Sv. Jēkaba' aitas. Pamazām esam sagādājuši arī citas lauku sētas dzīvās radības – dažādībai, lai darbotos kā mini zoodārzs un galvenokārt bērnu priekam. Saimniekojam tikai un vienīgi saviem spēkiem, kas nozīmē, ka brīvdienu nav, jo dzīvnieki ir jāpabaro, jāpieskata. Ir retas reizes, kad kur aizbraucam, palūdzam, lai atnāk kāds palīgā.
Lauku sētas saimnieks Jānis ir izbūvējis novietnes, kur mīt zelta fazāns, sprogainie baloži, tītari, pērļu vistiņas, cekulpīles, parastās pīles, skrējējpīles, truši, kazas un, protams, aitas, kā arī poniji un citi.
– Iegādājāmies pirmo pārīti Būru šķirnes kaziņas, kam jau šopavasar piedzima pirmais kazu bērns, kazai vienīgais luteklītis. Mums jau visi ir luteklīši.
Pamazām sadzimst gan kazlēni, gan jēriņi. Dzīvniekus audzējam ne tikai apskates saimniecībai, arī realizācijai, pašpatēriņam.
Mums lieli draugi ir arī suņi – bīgli, jo vīrs ir mednieks, un borderkolliji, kas gana aitas. Šos suņus arī izvēlējāmies, lai būtu aitu gani. Ganību platībā aitas mēdz sadalīties baros, izklīst, un tad tām palīdz savākties šī lieliskā šķirne – borderkolliji. Kad aitas laidīsim ganos, mums būs tūrisma piedāvājumā jaunums – ja kāds gribēs skatīties, kā borderkolliji strādā ārā ar aitām, tad varēs piedalīties vērojumos vai nu agri no rīta, dzenot ganāmpulku uz ganībām, vai vakarpusē, atdzenot mājās. Tas ir interesanti. Jāgaida tikai sezona. Varēsim atkal piedāvāt atpūsties pie dīķa, pamakšķerēt, jo ir ielaistas karpas, plānā ir pirts un lapene. Visas ieceres pamazām īstenojas, un ir laba izjūta, saimniekojot savā īpašumā, kad neesi nevienam parādā, – atzīst Inga.
31.03.2021.
