Kristiešu galvenie svētki Lieldienas ir senāki par pašu kristietību – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir uzslāņojums uz seno tautu pavasara svētku un ebreju „Pesah" svētku laiku un ieražām.
Ziemeļeiropas ģermāņu tautas laikā, kad diena kļūst vienādi gara ar nakti, svinēja pavasara un auglības dievietes Osteras svētkus (vāciešiem un angļiem dievietes vārds saglabājies Lieldienu nosaukumā), senajiem latviešiem bija Lielā diena, kad atdzimst daba un gaisma uzvar tumsu. Daudzām Lieldienu paražām nav nekāda sakara ar kristietību, par to liecina kaut vai tas, ka pareizticīgā baznīca savulaik centās aizliegt olu krāsošanu un Lieldienu maizes – kuliča – gatavošanu un ēšanu.
Ebreju „Pesah" svētku izcelsme aprakstīta Bībeles senākajā daļā – Vecajā derībā, aprakstītie notikumi varētu būt risinājušies ap 1500. g. p. m. ē. Viena no seno ebreju ciltīm, kuri sevi dēvēja par izraēļiem, bija nonākusi ēģiptiešu verdzībā, un Dievs pravietim Mozum lika doties pie Ēģiptes valdnieka faraona un pieprasīt tos atbrīvot. Faraons atteicās, un tad Ēģipti piemeklēja „deviņas Ēģiptes mocības" – sausums, siseņu uzbrukums un līdzīgas nelaimes. Bībele apgalvo, ka faraons nobijās tikai no desmitā soda – Dievs solīja naktī sūtīt uz Zemi nāves eņģeli, kas katrā dzimtā paņems pirmdzimto, ieskaitot faraona dēlu – troņa mantinieku. Eņģelis saudzēs tikai ģimenes, kuras būs ziedojušas jēru un ar tā asinīm notriepušas durvju stenderes. Nu faraons izraēļus atlaida. Tā radās teiciens „Dieva jērs", bet ebreji no tā laika pavasarī svin „iziešanas" svētkus. Jēzus Kristus kopā ar 12 mācekļiem – apustuļiem – Jeruzalemē ieradās nedēļu pirms „Pesah" svētkiem Palmu svētdienā (Pūpolsvētdienā), tautas jūsmīgi sagaidīts. Ebreju (jūdaisma) baznīcas galvas uz viņu skatījās kā uz dumpinieku, bažījoties par savas ietekmes mazināšanos, nelabvēlīgi pret Kristu bija arī Jeruzalemi okupējošie romieši. Ceturtdienas vakarā Jēzus ar mācekļiem ieturēja maltīti („vakarēdienu") un devās pārlaist nakti ārpus pilsētas Ģetzemanes dārzā. Tur viņu gūstītājiem uzrādīja viens no apustuļiem Jūda. Piektdienā Jēzu pratināja romiešu augstākā amatpersona Poncijs Pilāts un piesprieda nāvi pie krusta, sodu tūlīt izpildot. Līķi apglabāja klints alā, bet, kad tur svētdienas rītā ieradās ļaudis, kaps bija tukšs, un eņģelis paziņoja, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Pestītāja nāves un augšāmcelšanās dienu kristieši sāka atzīmēt krietni agrāk kā Kristus dzimšanas dienu – Ziemassvētkus, bet tiem nebija viena noteikta datuma. 325. g.
EGILS JUCEVIČS
31.03.2021.
