"Visus šopavasar gan baida ar "Covid-19" paveidiem, gan arī vistas katru pavasari jāspundē kūtiņā, jo var saķert putnu gripu no kāda mirstoša gulbja, ja tās vazāsies apkārt, pavasara asnus meklējot. Dzirdēju, ka Latvijā laboratoriski ir apstiprināti kādi padsmit putnu gripas gadījumi gulbjiem. Ja saimniecībā ir tikai dažas vistas savai iztikšanai, olas lietojam tikai paši, vai arī tad šie pēc saules noilgojušies putni jātur ieslodzījumā? Saprastu, ja mums būtu lielferma un olas tirgotu." Nesen šādu vaicājumu redakcijai adresēja Zenta T.
Nu jau gājputni atlido, arī pārvietojas laukos, un mēs ar prieku tos vērojam – skat, es redzēju atgriežamies zosu kāsi! Mēs, protams, nezinām, vai starp veselajiem nav kāda savvaļas pīle, zoss vai gulbis, kas, pārlidojot pāri mūsu saimniecībai, var ievazāt augsti patogēno putnu gripu.
Kā rīkoties, ja ir tikai pāris vistu? Komentāru lūdzu veterinārārstei Marutai Gaujēnai, lūk, viņas sacītais: – Var patikt, var nepatikt noteikumi un aizliegumi, bet tie ir jāievēro, kamēr atgriezīsies gājputni. Migrācijai beidzoties, atkal varēs priecāties, ka sērga ir aizgājusi secen.
Mājputnu skaitam nav nozīmes – liegums atrasties brīvā dabā, kamēr nav atlidojuši migrējošie putni, attiecas uz visiem mājputniem, kaut vai tā ir tikai viena vista. Ja būs silts pavasaris un būs neciešami grūti noraudzīties uz putniem kūtiņā, var taču izmantot pastaigu laukumu ārā, bet tam ir jābūt atbilstoši noslēgtam – iežogojumā – ar slēgtu jumtu un apjoztam ar smalku sietu. Biodrošības pasākumi putnu turēšanai pie mums noteikti ne jau pirmo gadu.
Arī PVD atgādina, ka ar putnu gripu var slimot vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk – citas putnu sugas. Vīrusa izplatītāji ir visi savvaļas putni, jo sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm.
2021. gadā augsti patogēnā putnu gripa savvaļas putniem konstatēta 21 Eiropas valstī, bet mājputniem – 17 Eiropas valstīs. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, pakaišiem u. c.
Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Slimības klīniskās pazīmes: pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana. Konstatējot kādu no putnu gripas klīniskajām pazīmēm vai vairāku putnu vienlaicīgu nobeigšanos, novietnes īpašniekam nekavējoties jāizsauc veterinārārsts vai PVD veterinārais inspektors. Ja atrod mirušu vai šķietami slimu savvaļas putnu, to nedrīkst aiztikt. Par to jāziņo vietējam PVD vai veterinārārstam.
23.03.2021.
