Jau četrus gadus rudens un ziemas dienas Maija Ostrovska aizvada, krāsojot mandalas. Aizraušanās ar krāsošanu sākās, kad smagākās dzīves situācijās parādījās nervozitāte, stress. Māsa ar meitu uzdāvināja pirmo mandalu grāmatu sakot, ka krāsošana palīdzēs nomierināties, rast mieru un spēku.
– Sākotnēji smīkņāju par šādu ierosinājumu, bet pamēģinot sapratu, cik labi tas strādā, iestājas miers, sakārtojas domas. Līdz tam man prātā nenāca, ka es pati varētu nodarboties ar ko radošu. Atceros, ka bērnībā skolā mācīja no apsveikuma kartītēm šūt dažādas kastītes. Kādu brīdi arī mājās tādas veidoju. Visiem mums pienāk laiks, kad vēlamies atbrīvot vietu, neglabāt dažādus krāmus, jo kam tad tie būs vajadzīgi pēc mums? Apsveikuma kartītes, gadiem ejot, bija sakrājušās vairumā. Izsviest bija žēl, tāpēc sāku šūt dažādu formu kastītes. Tās tika izmantotas kā dāvanas, un tā kādu laiku kartītēm vēl tiek dota otra dzīve, – pastāsta Maija Ostrovska. – Kad iepazinu mandalu dziedinošo spēku, to veidošanai palika arvien mazāk un mazāk laika, jo ar lielu aizrautību krāsoju mandalas. Šogad to daru īpaši daudz. No oktobra līdz martam ir tukšs laiks, nevaru rosīties pa dārzu, arī tamborēt vai adīt man nepatīk. Laiku izmantoju lietderīgi un krāsoju mandalas. Nevar taču vārtīties pa gultu, neko nedarot! Katram ir savi vaļasprieki, aizraušanās, man tā ir krāsošana. Paziņas, jautājot, kā es vadu ziemas periodu, un uzzinot atbildi, gan pasmaida, ka krāsošana jau tāda bērnu nodarbe, bet šīs grāmatas ir paredzētas tieši pieaugušajiem. Šādu meditāciju es ieteiktu ikvienam, vismaz pamēģināt. Tā tik ļoti nomierina un iepriecina. Krāsojot es domāju tās domas, kas tajā brīdī ir aktuālas, neliek mieru. Procesā viss sakārtojas, nostājas savās vietās.
Arvien vairāk un vairāk Maiju krāsošana aizrāva, arī tuvinieki šo nodarbi atbalsta, dāvinot mandalu grāmatas. Katrā lapā ir kāds zīmīgs citāts, kas iedvesmo, dod prieku un spēku ikdienai.
– Grāmatas ir dažādas, katrā ir lielāki, mazāki, smalkāki zīmējumi. Ne visi patīk. Piemēram, zvēriņi, tos krāsoju ar lielu piespiešanos. Domāju, kā labāk, kādas krāsas izmantot. Man patīk zīmējumiem piešķirt reālistisku izskatu, piemeklējot pareizās, atbilstošākās krāsas. Meklēju internetā bildes, lai arī manis krāsotie dzīvnieki, putni atbilstu patiesajam izskatam. Man patīk krāsot ziedus. Daudz kas gan ir atkarīgs no tā brīža noskaņas, īpaši zīmējuma un arī krāsu izvēle. Grāmatās ir zīmējumi, kuriem ilgu laiku nevaru pieķerties, pāršķiru lapas, bet kādā brīdī saprotu, ka šobrīd man jāizkrāso tieši šis konkrētais, kurš ilgāku laiku bijis atstāts neizkrāsots. Ir jāgaida iedvesma. Man ļoti svarīgi ir katru zīmējumu pabeigt, lai arī tas prasa ilgāku laiku, pat pārtraukumus, tomēr darbs jānoved līdz galam. Ir zīmējumi, kurus pat pārstrādāju, jo pēc kāda laika gribas pamainīt toņus vai to intensitāti, – norāda Maija. – Mandalu krāsošana prasa milzīgu pacietību un labu redzi, jo tajās ir daudz mazu un smalku detaļu. Krāsojot smalkās detaļas, nogurst acis, bet gribas turpināt un pabeigt, tāpat reizēm nogurst arī roka. Citas jau izkrāsotās mandalas pašai ļoti nepatīk, lai gan laika ir veltīts daudz, tomēr gala rezultātā neapmierina krāsu izvēle vai kopskats. Citreiz nevar saprast, vai sākt no vidus vai no malām. Sāc ar vienu krāsu, kaut kas tajā brīdī nepatīk, bet izdzēst jau nevar, jāturpina. Reizēm gribas košākas krāsas, bet ar zīmuļiem ne vienmēr izdodas. Es izmantoju gan flomāsterus, gan zīmuļus, arī marķierus. Papīrs ir piemērots, stingrs, līdz ar to cauri nekas nespiežas. Lai izkrāsotu vienu zīmējumu, nepieciešams ilgāks laiks, jāpiedomā par ēnām, kur tumšāk krāsot, kur gaišāk. Krāsu kastītēs ir daudz toņu, kuriem krāsošanas procesā nevaru atrast pielietojumu. Ir krāsas, kas pašai ir mīļākas, kuras vairāk izmantoju, bet tomēr man nozīmīgi krāsot atbilstoši dzīvei. Mandalu krāsošana ir laikietilpīgs, pacietīgs process. Vienā no grāmatām ir iespēja papildināt jau esošo zīmējumu, tajā pašai ko uzzīmējot. Esmu mēģinājusi, bet saprotu, ka zīmēšana nav man, krāsošana – gan.
Maija stāsta, ka tagad ir lielisks tehnikas laikmets, tik daudz plašu iespēju sazināties ar tuviniekiem un nosūtīt savus darbus, lai arī viņi redz, kā tiek pavadīts brīvais laiks.
– Kad esmu pabeigusi kādu savu mandalu, vīrs Aivars to nofotografē. Tā tiek saglabāti mani darbiņi. Tās mandalas, kuras pašai ļoti patīk, pēc tam tiek nosūtītas radiniekiem, lai arī viņi redz, kā es pavadu savu brīvo laiku rudenī un ziemā. Uz Jauno gadu bērni man atsūtīja mandalu kalendāru, kur katram mēnesim ir atbilstošs zīmējums, kas pašai jāizkrāso. Biju tik priecīga. Šobrīd šis kovida laiks, kad nevar satikt savus mīļos cilvēkus, ir grūts laiks, bet vismaz ir iespēja sazināties attālināti. Bieži saviem mīļajiem lieku iesaistīties un mandalā kādu detaļu izkrāsot. Cerēju, ka uz Jaungadu satiksimies, biju ieplānojusi dot izkrāsot katram savu taurenīti, kas kalendārā grezno jūliju, bet diemžēl ieceres neīstenojās. Laiku pa laikam iedomājos, ka šos pabeigtos darbus varētu ierāmēt un nosūtīt mīļajiem cilvēkiem, lai ienestu prieku viņu mājās un sirdīs.
Maija smaida, ka tūliņ, tūliņ krāsošana beigsies, jo jau aprīlī sāksies stādu laiks, kad visi brīvie brīži būs veltīti citām nodarbēm.
Turpina Maija Ostrovska:
– Daudzus, daudzus gadus viena no manām sirdslietām ir dārzs un puķes. Tiklīdz nāk pavasaris, ļoti gribas uz dārzu, sirds sāk straujāk pukstēt no domas vien. Aprīlis parasti ir stādu laiks. Pati tos audzēju minimāli, bet no agra pavasara līdz vēlam rudenim vairāk esmu savā dārzā Biksērē. Savukārt vasarā uz lodžijas aug gan puķes, gan tomāti un gurķi. Cik brīnišķīgi, kad paver durvis un noplūc pašu audzētus dārzeņus.
26.02.2021.
