Gaļas liellopu audzētāji, pēc Austrumu kalendāra sagaidot Vērša gadu, cer, ka ar laiku situācija tirgū, realizējot lopiņus, tomēr uzlabosies, taču pagaidām jūtama "Covid-19" pandēmijas ietekme gan uz pieprasījumu pēc liellopu gaļas, gan uz iepirkuma cenām, kas ir būtiski samazinājušās.
Kalsnavas pagasta ZS "Gulbiškas" ir bioloģiskā saimniecība, kur audzē gaļas lopus. Uzrunātā Baiba Tīdemane par situāciju ieņēmumu ziņā no gaļas lopu realizācijas sacīja: – Pašvaki. Mums ap jauno gadu aizgāja realizācijā gan mazie bullēni, gan govis kaušanai, un cenas bija ļoti mazas. Var jau būt, ka pandēmijas ietekmē restorānos pēc liellopa gaļas vairs nav tā pieprasījuma, kas bija pirms gada, jo ārkārtējās situācijas laikā daudzi ēdināšanas uzņēmumi atrodas dīkstāvē. Kaut gan ēst vajag visiem, pasūtījumu pēc steika līdzņemšanai diez vai ir daudz. Liellopa gaļa skaitās kas ekskluzīvāks, bet gaļas tirgū esam pilnīgi atkarīgi no ārzemju tirgus. Latvijā jau liellopu gaļu patērē salīdzinoši maz, vairāk izvēlas cūkas un vistas gaļu, tāpēc mēs, gaļas liellopu audzētāji, esam atkarīgi no ārzemju tirgiem. Izsoļu namos lopus joprojām pērk, bet jautājums – vai cena apmierina audzētājus. Ja mēs vēl pagājušajā vasarā bijām priecīgi par 6-10 mēnešu vecu bullēnu saņemt ap 700 eiro bez PVN, tagad tie ir tikai 500 eiro bez PVN. Tā ir liela starpība. Lopi ir jābaro, un uzturēšana prasa izmaksas. Lopbarības cena jau nekrītas. Ko darīt? Mums no lielāka reģiona top gaļas realizētāju kooperatīvs, bet diez vai tas būs risinājums. Arī cūkgaļas audzētāji žēlojas, ka cena ir jūtami kritusies, un atliek vien cerēt, ka būs valsts pabalsts "Covid-19" pandēmijas krīzes seku mazināšanai.
Pabalstu pērn izmaksāja, jo noteiktās lopkopības nozarēs tika konstatēts ieņēmumu samazinājums. Samazinājuma apmērus jūlijā publicēja Zemkopības ministrija. 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam piena ražošanā kopējie ieņēmumi bija samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados, savukārt liellopu audzēšanā tie bija samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados. Par valsts atbalstu bijām priecīgi, jo bioloģiski audzēt lopus nav viegli, ir jāievēro tik daudz prasību. Taču arī par subsīdijām uz priekšdienām nekas rožains nerādās. Izsludināts pārejas periods 2021. un 2022. gadā, un tad, kad sāksies jaunais maksājumu periods, runā, ka līdz šim esot pārmaksāts gaļas lopu audzētājiem, kas saimnieko dabiskajās pļavās. Sola, ka tās, iespējams, samazinās šajā sektorā saimniecībām, kur pamatā ir zālāji un gaļas lopi. Ko tas nozīmēs mums, lauku saimniekiem, ja tā jau iepirkuma cenas krītas? Nezinu, kā dzīvosim, bet ir skaidrs, ka nevar palikt tikai viena nozare – gaļas liellopu audzēšana, ir jāaudzē arī graudaugi, iespējams, vēl kas cits jādara. Nākamajā rudenī sola projektu investīcijas, bet ir jāuzņemas saistību periods, un graudaudzētāju saimniecībām tas ir 5 gadi, bet gaļas lopu audzētājiem – 7 gadi. Ja iepriekšējo projektu mērķi ir knapi sasniegti, tad uzņemties vēl kādus augstākus mērķus diez vai būs prātīgi, nezinot, kā tos izpildīs.
16.02.2021
