Ērgļi lepojas ar daudziem ievērojamiem cilvēkiem literatūrā – novelistu un dramaturgu Rūdolfu Blaumani, romantisma dzejnieku Jāni Grotu un latviskāko trimdas dzejnieci Zinaīdu Lazdu.
Šogad jubileja Jānim Grotam, kura spožākais devums latviešu literatūrā ir lirika, īpaši izceļot dzejas pērli "Vēstules Solveigai".
Jāņa Grota mūžam Ērgļos mūsdienās ir trīs liecinieki – Vēju kalnā akmens zīme bijušajai mājvietai "Grotupes", Jāņa Grota iela un Solveigas tēls atdusas vietā Blaumaņa kapos. Atstātais mantojums apkopots septiņos Kopoto rakstu sējumos.
Dzejnieka šūpulis kārts Ērgļu pagasta "Silamuižā" Jāņa un Marijas Grotu ģimenē 1901. gada 9. februārī. Viņš ir otrais dēls, brālis Kārlis ir astoņus gadus vecāks. Grotu ģimenes mājvieta ir mainījusies vai ik gadu, mazā Jāņa bērnība aizrit "Spēliņos", "Jaundalbos", "Anduļēnos", "Vecskrīvēnos", "Lejaskalniņos". Bērnu dienas saistās ar ganu gaitām un citiem lauku darbiem. Jānis ir mācījies Ērgļos gan pareizticīgo, gan luterāņu draudzes skolā. Kad iegūta pamatizglītība, Grots iestājas Rīgas kultūrtehniskajā skolā, vēlāk Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē, taču nekļūst ne par mērnieku, ne juristu.
Jau augstskolas laikā sāk nopietni rakstīt. Grotu interesē žurnālistika, tāpēc, pametis augstskolu, viņš sāk darba gaitas laikrakstā "Sociāldemokrāts". 1920. gados iznāk pirmie dzejoļu krājumi "Pavasara ūdeņi", "Vējš no jūras", "Vakara mākoņi". Izrādās, rakstīt – tas ir tik viegli kā putnam dziesma. Dzejnieks reiz smejot teicis: "Man atliek tik papurināt piedurknes –
no tām birst laukā dzejolis pēc dzejoļa." Grots ir rakstījis arī lugas un bijis tulkotājs.
1924. gadā Grotiem tiek piešķirta zeme Vēju kalnā, tēvs uzceļ nelielu māju, dodot tai nosaukumu "Grotupes". 1935. gadā vienā naktī Jānis Grots uzraksta četras vēstules dzejā "Vēstules Solveigai", kas tiek uzskatītas par vienām no skaistākajām dzejas vārsmām latviešu mīlas lirikā.
Sarežģīta, impulsīva un savā būtībā traģiska ir bijusi Jāņa Grota mīlestība pret sievietēm. Viņš ļoti ātri iemīlējās, rakstīja skaistas mīlas dzejas rindas savām mūzām. Grots mocīja sevi un savas mīļotās sievietes, jo bija liels bohēmists, kas daudz lietoja alkoholu. Grots divreiz apprecējās, bet laulības nav bijušas laimīgas. Ar sievu Annu bija kopīga meita Tamāra, par kuru dzejnieks ļoti priecājās, taču kā tēvs pārāk reti bija pie meitas, lai par viņu rūpētos un audzinātu.
Jānis Grots lielāko daļu dzīves pavadīja Rīgā, te arī strādāja, tikās ar radošiem un talantīgiem cilvēkiem, darbojās Rakstnieku savienībā. Mūža pēdējos gados daudz slimoja. Dienu pirms nāves viņa Kopoto rakstu sakārtotājs Ilgonis Bērsons aiznesa Grotam uz slimnīcu tikko iznākušo pirmo sējumu. Kad 1968. gada 4. decembrī Jāni Grotu izvadīja no Rakstnieku savienības, viņam šķirstā ielika šo pirmo sējumu, bet uz šķirsta – cimdu pāri. Pēc dzejnieka vēlēšanās viņu apglabāja blakus R. Blaumanim. Kā mēdza sacīt Grots – "lielais un mazais ērglēnietis". Zīmīgs ir 1981. gads, kad dzejnieka atdusas vietā atklāja Lilijas Līces skulptūru, kas atveidota kā Solveigas tēls.
Šogad, sagaidot dzejnieka 120. dzimšanas dienu, "Braku" muzejs sadarbībā ar apvienību "Mana Filmu Studija" izveidoja raidījumu par Jāni Grotu, ko caurstrāvoja viņa dzīvesstāsts un atstātais daiļrades mantojums. Videopasākumā savas atmiņas un pārdomas par dzejnieku stāstīja literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, mūziķis un dzejnieks Guntars Račs, žurnāliste Līga Blaua, Ērgļu stacijas īpašnieks Māris Olte, skolotāja Mārīte Breikša, ilggadēja kultūras darbiniece Ināra Strazdiņa un viņas māsa Ilze Strazdiņa, PII "Pienenīte" kādreizējā audzinātāja Mārīte Ostrovska, "Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte. Jāņa Grota dzeju deklamēja Ērgļu vidusskolas skolēni skolotājas Indras Rones vadībā, bet "Vēstules Solveigai" –
Aivis Masaļskis, un E. Ķezberes atbildes dzejā – Ieva Vilnīte. Mīļus sveicienus dzejniekam dzimšanas dienā veltīja PII "Pienenīte" bērni. Paldies Ērgļu bibliotēkas vadītājai Kaivai Bukovskai un visiem, kas atbalstīja un palīdzēja, lai atbilstoši šai situācijai valstī varētu radīt attālinātos svētkus – katrs atsevišķi un visi kopā. Daudzi atsaucās "Braku" muzeja akcijai "Aizdedz Grotam svecīti!", iepriecinot ar virtuālo sveču gaismiņu muzeja facebook lapā, kā arī 9. februārī katrs sev vēlamā laikā iededzot svecīti Jāņa Grota atdusas vietā – lai silti un gaiši! Un mums izdevās – visas dienas garumā kapos mirdzēja baltas, sarkanīgas un no sirds aizdegtas sveču gaismiņas! Daudz laimes dzimšanas dienā, dzejniek!
Videosveicienu "Jānim Grotam 120" var noskatīties www.braki.lv, facebook lapā "Blaumaņa muzejs Braki", kā arī www.ergli.lv.
ZINTA SAULĪTE,
"Braku" muzeja vadītāja
12.02.2021.
