Lai gan ziema vēl sparīgi spēlējas ar mīnusiem, pilnīgi noteikti ejam pretim pavasarim.
Rūk sniega kupenas, kūst ledi. Un pagājušajā nedēļā šur tur ir krituši pat siltuma rekordi. Tomēr vēl jau tik tiešām tikai februāris, lai gan, zaļo pirkstiņu vadīti, čaklākie jau šo to ierušinājuši kastītēs. Rosība arī uz ceļiem, lai pielāpītu pa ziemu asfaltā izsistās bedres. Gods kam gods mūsu Madonā to nav daudz, un daļa jau veiksmīgi aizlāpītas. Katrā ziņā nesalīdzināt ar Jēkabpili, kur sanāca būt pagājušajā piektdienā un kļuvu aculieciniece ne tikai pamatīgām bedrēm asfaltā, bet arī nelaimīga šoferīša ligai, kuram bija „laimējies" šādā bedrē pārsist sava spēkrata riepu un turpat ielas malā nu nācās steidzīgi meklēt un mainīt rezerves riteni.
Bet nav jau tikai vietēja mēroga ķibeles vien. Tā jaunās valdības veselības ministre Ilze Viņķele, iepazīstinot valdību ar nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, atzinusi, ka esošais „divu grozu" veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Kā uzsver ministre, pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa. Viņķele vērš uzmanību uz to, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās, kas bieži noved pie ielaistām kaitēm, reizēm pat ar neatgriezeniskām sekām.
Kā risinājumu likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu ministre piedāvā aizstāt ar papildu 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā zināms, kopš pagājušā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsver, ka šis Veselības ministrijas piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paraudzīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021. gadu, līdz ar to publiski atklājot debates par izmaiņām nodokļos, lai gan sākotnēji valdība solīja, ka līdz 2020. gada beigām nekādas izmaiņas nodokļu jautājumā netiks veiktas.
Jāteic, ka valdība itin nopietni (vismaz vārdos) ķērusies klāt teju vai visām jomām. Tā, piemēram, šonedēļ premjers uzdeva sākt finanšu sektora kontroles reformu, solot tajā kārtīgu kapitālo remontu… Lai nu tā būtu!
22.02.2019.
