Praulienas pagasts ir viens no tiem, kam, diskutējot par atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu Madonas pilsētā un ar to saistītajām problēmām, tika pārmests, ka liela daļa iedzīvotāju nemaz neesot noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu.
Situāciju raksturot lūdzu Praulienas pagasta īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju, Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti.
– Es domāju, ka atkritumu apsaimniekošana pamazām uzlabojas arī Praulienas pagastā. Pagasta pārvalde ir parūpējusies arī par tām mājām, kurās dzīvo iedzīvotāji, kas nav spējīgi maksāt par atkritumiem. Pie daudzdzīvokļu mājām Lūzā un Meldrājos esam uzstādījuši konteinerus, kuru izvešanu apmaksā pagasta pārvalde. Tas sanāk lētāk, nekā savākt krūmos izmētātos atkritumus, kuru izvešana un noglabāšana tāpat būtu jāapmaksā, kā tas bija kādreiz. Toties tagad vismaz apkārtne tā netiek piemētāta, jo ir konteineri, kur izmest atkritumus. Savukārt noslēdzot līgumus par atkritumu izvešanu ar šo māju iedzīvotājiem, SIA „Madonas namsaimnieks" tāpat nebūtu cerību saņemt maksu par sniegto pakalpojumu. Tad jau šiem iedzīvotājiem regulāri būtu jāpiešķir sociālais pabalsts, lai viņi varētu samaksāt par atkritumu izvešanu, bet diez vai tas būtu labākais risinājums, – atzīmēja Rihards Saulītis.
Viņš uzsvēra, ka savukārt līgumi ar maksātspējīgiem Praulienas pagasta iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu ir noslēgti, un situācija šai ziņā beidzamajos gados ir būtiski uzlabojusies. Protams, daži gudrie ir vēl palikuši, kuri uzskata, ka viņiem, dzīvojot privātmājā, nav atkritumu, līdz ar to nav arī līgumu. Bet tie esot mazākumā.
– Pat daudzām privātmājām Madonā, kā to vairākkārt domes sēdēs ir uzsvērusi deputāte Jeuženija Adamoviča, joprojām neesot noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Tāpēc vispirms būtu jātiek galā ar šādām privātmājām, kas izvietotas kompakti, tai skaitā ne tikai Madonas pilsētā, bet arī pagastos, un atrodas cita citai blakus kā mazā ciematiņā. Piemēram, kā Praulienas pagasta Trakšos, kur, noslēdzot līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, tos bez problēmām var arī regulāri izvest. Trakšos, tāpat Saikavā mēs vēl varētu pacīnīties un atrast kādu, kas varbūt nav noslēdzis līgumu par atkritumu izvešanu. Bet kopumā situācija beidzamajos gados noteikti ir uzlabojusies. Kā domes sēdē minēja arī Madonas novada domes deputāts Andris Sakne, kas šajā jautājumā patiešām ir iedziļinājies, kopš 2012. gada Namsaimnieks ir noslēdzis 2729 jaunus līgumus, un tas ir daudz, – atzina Rihards Saulītis.
Mazliet citāda situācija ir attiecībā uz viensētās dzīvojošajiem iedzīvotājiem dziļajos laukos.
– Līgumi, iespējams, nav noslēgti vēl ar visiem dziļos laukos dzīvojošajiem iedzīvotājiem, bet kādus atkritumus gan saražo tantiņa, kas viena dzīvo viensētā un iztiek ar pensiju, to, ko izaudzē un vēl nopērk autoveikalā. Laukos jau tomēr daudz ko sadedzina, daudz ko kompostē, un viensētās dzīvojošajiem salīdzinājumā ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem atkritumu ir daudz mazāk. Neizmantoto pārtikas atlikumu laukos jau ir maz. Ir vistiņas vai ruksītis, kas to apēd. Ja cilvēkiem laukos jāiztiek ar 100 vai 200 eiro lieliem ienākumiem, viņiem jau nav, par ko atkritumus pieražot. Domes sēdēs, kad tika plaši diskutēts par atkritumu apsaimniekošanu Madonas pilsētā un visā novadā, esmu izteicis arī savu viedokli, proti, ka atkritumu daudzums ir atkarīgs no cilvēka ienākumu līmeņa. Ja cilvēkam ir nauda, viņam ir arī atkritumi, jo viņš var iegādāties vairāk dažādu preču un pārtikas produktu. Par to, ka atkritumu daudzums ir atkarīgs no cilvēku ienākumiem, var labi pārliecināties pēc svētkiem. Tiem beidzoties, nauda ir iztērēta, un arī atkritumu kļūst ievērojami mazāk. Pēc svētkiem atkritumu konteineri piepildās lēni un tiek izvesti pustukši, – uzsvēra Rihards Saulītis.
Praulienas centrā atkritumi tiek izvesti reizi nedēļā, Saikavā – divreiz mēnesī. Savukārt uz viensētām brauc vienreiz mēnesī. Praulienas pagasta iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja arī šķirot atkritumus. Daļa iedzīvotāju izmanto arī Namsaimnieka piedāvātos „zaļos maisus".
– Ja kāds zemnieks sadomātu, lai atkritumi tiktu izvesti katru nedēļu, to būtu pat grūti nodrošināt. Praulienas pagasts taču teritoriāli ir ļoti liels, pie Visagala beidzas, un diez vai atkritumu savācējmašīna speciāli brauktu pie viena zemnieka uz Praulienas otru galu, jo cik tad savākšana vien neizmaksātu, – piebilda Rihards Saulītis.
