– Vārdu man izdomāja mamma, jo, kad es piedzimu, tā kalendārā vēl nebija, – stāsta VIVITA SKURULE. – Vita viņai šķitis par īsu, savukārt Vivianna – par garu… tad nu
salikusi – Vivita.
Esmu dzimusi Rēzeknē. Pirmos četrus gadus vadīju lauku klusumā „Kazradžu" mājās netālu no Subinaites. Tad vecāki pārcēlās uz Viļāniem, kur mītu vēl aizvien. Esmu tur pabeigusi vidusskolu, bērnu mūzikas skolu, tad Rēzeknes mūzikas vidusskolu kā kordiriģente. Bet sagadījās tā, ka pēdējā mācību gadā apprecējos un neturpināju mācības augstskolā, sāku strādāt Radopoles bērnudārzā par mūzikas skolotāju, kur strādāju vēl arvien. Vēlāk neklātienē pabeidzu Daugavpils universitāti kordiriģēšanas specialitātē. Strādāju par mūzikas skolotāju Galēnu pamatskolā, tad – Viļānu mākslas un mūzikas skolā. Arī šī ir mana tagadējā darbavieta.
Vadu Viļānu kultūras nama kapelu „Bumburneicys". Esam četras piecas sievas, kuras kopā muzicē tautiskā stilā. Šogad mani uzaicināja uz Varakļāniem vadīt sieviešu kori. Šo aicinājumu apdomāju ilgi un pamatīgi, jo nav nieka lieta vizināties 13 km šurpu turpu, lai satiktos ar savām meitenēm. Neesmu ilgus gadus strādājusi ar kori, tas arī likās iemesls, lai apdomātos. Bet, tā kā diriģentes darbs man ļoti patīk un šāda izdevība diez vai gadītos vēlreiz, piekritu. Priecājos par savu dziedātāju panākumiem. Gatavojam programmu valsts svētkiem, tā būs pirmā publiskā uzstāšanās. Ceru, ka vasarā dziedāsim kopkorī vai nu Latgales, vai Vidzemes koru kopdziedāšanas svētkos. Tas vēl jāizlemj visām kopā, kurp dosimies.
Pēc dabas esmu optimiste. Tas dzīvē palīdz skatīties uz notiekošo pozitīvāk. Ļoti priecājos par savām meitām, kas abas dzied kamerkorī „Kamēr…". Mīlestība uz dziesmu, dziedāšanu man ir ļoti nozīmīga. Skumstu par katru cilvēku, kurš neprot vai nevēlas dziedāt, jo ticu, ka visi to spētu, ja tikai… Mana aizraušanās ir akordeona spēlēšana. Vēl man ļoti patīk vadīt auto. Kad biju maza, gribēju kļūt par tālbraucējšoferi, tad kādu brīdi vēlējos kļūt par operdziedātāju.
Vārdadienu īpaši nesvinu. Draugiem saku, lai ierodas nevis ar dāvanām, bet ar ēdamlietām, ko paši vēlētos baudīt, jo uz vārdadienu nevienu neaicinu, līdz ar to nezinu, cik un kādu cienastu gādāt, bet, ja reiz nācējs ierodas ar groziņu, tad viesību gastronomiskā daļa nodrošināta. Taču vislabprātāk izvairos no mājās būšanas man veltītu svētku reizēs. Dzimšanas diena man parasti sakrīt ar 3 × 3 nometnes laiku, tādēļ neesmu mājās sastopama, savukārt vārdadienā – kā kuro reizi. Šogad, piemēram, būšu Rīgā, pie meitām. 1. novembra vakarā baudīšu kora „Kamēr…" koncertu un tad uzdāvināšu sev svētdienu kopā ar saviem bērniem.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva
