13. novembrī Madonas bibliotēkā viesojās publiciste un dzejniece Inese Zandere. Pirms tikšanās ar Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu un Cesvaines novada bibliotekāriem aicināju viņu uz plašāku sarunu.
Tā kā, atsaucoties uz cilvēku lielo interesi, Latvijas Nacionālā bibliotēka līdz 1. decembrim ir pagarinājusi akciju „Tautas grāmatu plaukts" un joprojām ikviens, kas nav piedalījies akcijā, ir aicināts dāvināt sev nozīmīgu grāmatu kopā ar pašrocīgi ierakstītu personisku stāstu, dzīves epizodi vai veltījumu, kas tiks saglabāts nākamajām paaudzēm, dzejniecei vispirms vaicāju par šī pasākuma nozīmību un nepieciešamību piedalīties.
– Vajadzētu saprast, ka šai idejai ir vairāki slāņi, – atbildēja Inese Zandere. – Pirmkārt, grāmatas bibliotēkā allaž tiek glabātas grāmatu glabātavās, un tikai tad, kad nonākam lasītavā, tās ieraugām. Šai gadījumā ir iecere, ka, ienākot Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas vestibilā, uzreiz redzams Tautas grāmatu plaukts – pilns ar grāmatām. Tātad tas iezīmēs šīs vietas misiju vai garu. Otra lieta, par ko jāaizdomājas, – ne jau katrs Latvijas cilvēks Nacionālajai bibliotēkai uzdāvinās grāmatu, bet šis plaukts būs metafora visai grāmatu bagāžai, visiem lasošajiem cilvēkiem. Jā, tur būs tik, cik mēs iedosim, bet tas vienalga nozīmēs mūs visus. Trešais aspekts saistās ar to, ko grāmatā ierakstām. Ja īsi varam motivēt, kāpēc šī grāmata ir svarīga, atceroties un pieminot kādu no savas dzīves notikumiem, tur radīsies papildu vērtība. Tas savā ziņā kļūs par lasītāja dzīvesstāstu, lasītāja priekšstatu par vērtībām. Tāpēc būtu labi, ja nenestu Tautas grāmatu plauktam to grāmatu, kas mājās ir galīgi lieka un nav kur to likt, bet atrautu no sirds ko tādu, kas pašam ir ļoti nozīmīgs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.11.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
