Martam atnākot, arvien biežāk domājam, ka vairs nav tālu pavasaris. Dienas kļūst garākas, sāk smaržot gaiss, uzspīdot saulei, rodas vēlme redzēt zaļos asnus.
Tomātu audzētāji jau sarosījušies un kastītēs sēj vai plāno iesēt gan pirktās, gan pašu ievāktās sēklas. Dārzkopības entuziastu „tomātu bunts", kas sacēlās pret Valsts augu aizsardzības dienesta ierēdņu prasībām, arī vēršoties pret kolekciju sēklu sertificēšanu, tomēr ir nācis par labu. 29. februārī Zemkopības ministrijas vadības sanāksmē izskatīja situāciju dārzeņu sēklu tirdzniecībā Latvijā un ES prasības šajā jomā.
Lauksaimniecības departamenta speciālistiem uzdots lemt par dārzkopju iecienītajām šķirnēm, lai būtu iespēja audzēt šīs šķirnes, tirgot patērētājam, mainīties ar dārzeņu šķirnēm vai pārdot nelielos daudzumos. Nekad taču nebūs tā, ka visi audzēsim tikai ES dārzeņu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes. Tomēr garantijai, ka sēklas dīgs, ir jābūt, tātad būtu jāpārbauda to dīdzība. Nesen, pārskatot sēklu krājumus, izvēlējos iesēt kastītē kressalātus, kas ir pirmie vitamīni, ko var izaudzēt uz palodzes. Tā kā uz sertificētās paciņas bija rakstīts derīguma termiņš – 07.2012., izlēmu, ka izmantošu uzreiz visas sēklas. Ik rītu lūkojos, vai nav jau parādījušies asni. Trešajā dienā galvas bija pacēluši tikai seši kressalātu dīgsti. Vēl cerēju – varbūt pārējie iesēti par dziļu, saasnos nedaudz vēlāk, taču – veltīgi. Diez vai šāds „eksperiments" audzētājam sagādātu prieku, izsējot sēklas dobē.
Sava veida eksperiments un eksāmens godīgumam, manuprāt, ir arī prasība ar 1. martu iesniegt nulles deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Tā kā to var izdarīt līdz 1. jūnijam, domāju, ka prasība savu mantu inventarizēt un atrast tur nedeklarētus 10 000 latu diez vai sasniegs cerēto aktivitāti un adresātu.
Nulles deklarācija esot tāds kā atskaites punkts, informācijas savākšana par personas mantisko stāvokli. Šajās deklarācijās paustā informācija par personu mantisko stāvokli tikšot pievienotai tai informācijai, kas jau pašlaik ir VID rīcībā attiecībā uz fiziskajām personām. Informācija tikšot izmantota, kontrolējot, vai cilvēka izdevumi nav lielāki par ieņēmumiem. Ielūkošanās cita kabatā nekad nav uzskatīta par pieklājīgu rīcību, taču valsts budžets vēlas saņemt nodokli, kas aizgājis secen kontroles trūkuma dēļ jau krietni agrāk.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
