Sākumā bija cilvēks. Un kādu laiku ar to pietika. Taču cilvēces tā saucamā civilizētā sabiedrība kļuva par upuri pašas godkārei un morālai degradācijai. Tad cilvēks pēc paša līdzības radīja mašīnas un reizē kļuva par savas iznīcības kaldinātāju. (Citāts no filmas.)
Pagājušās nedēļas filmu slejā, rakstot par „Matrix", man sanāca nedaudz sameloties. Es minēju, ka filmas veidotāji brāļi Vačovski gan pēc kritiķu, gan publikas atzītās filmas uzņemšanas izvēlējās iet nevis iemīto taku, bet sajūtot, ka pašu veidotais produkts ir zelta bedre, ja vien to uzfrišina ar specefektiem, heroisku rīcību un tūkstoškārtīgi klonē galvenā aktiera Kianu Rīvsa tēlotā Neo ienaidnieku aģentu Smitu. Filmas turpinājumi „Matrix Reloaded" un „Matrix Revolutions" nav slikts kino. Taču diemžēl tas ir izcila kino turpinājums, līdz ar to arī tiek vērtēts līdzīgi kā ģeniālu vecāku bērns. Katrs trūkums ir desmitkārt uzkrītošāks nekā gadījumā, ja filmas būtu veidotas kā atsevišķi darbi. Taču mana kļūda nebija tajā, ka šo darbu tapšanu pielīdzināju darvas karotei medus mucā. Kļūda slēpās apstāklī, ka biju piemirsis vēl kāda ar „Matrix" triloģiju saistīta darba tapšanu, par kuru plašākai sabiedrībai, iespējams, nav ne jausmas, jo Latvijā kinoteātros (ja neskaita dažus festivālus) tas rādīts netika un to savā programmā līdz šim nav iekļāvušas arī Latvijas televīzijas. Runa ir par 3D animācijas un anime (īsti netulkojams un neizskaidrojams vārds, bet, lai būtu saprotams – japāņu multiplikācija) stilā veidotu astoņu atsevišķu noveļu kompilāciju. Tās visas no dažādiem skatpunktiem un situācijām aplūko „Matrix" pasauli, ar kuru mēs varējām iepazīties filmās. „Animatrix" manās acīs daļēji reabilitēja brāļus Vačovskus, taču radīja arī divējādas izjūtas. Ja viņi spējīgi uz tik radošu un dziļu darbu (abi brāļi rakstīja noveļu scenārijus), kāpēc tad abi „Matrix" turpinājumi bija tik sekli un galvenokārt uz specefektiem balstīti? „Animatrix" ir dzīvs pierādījums tam, kādi šie turpinājumi varēja būt, bet nebija. Tik daudz interesantu stāstu, ko stāstīt, tik daudz sižeta pavērsienu un „Matrix" pasaules analīzes. Kur tas viss ir filmas turpinājumos? Piemēram, vienā no „Animatrix" novelēm „Renesance" skatītājam tiek piedāvāts izvērsts konflikta (mašīnas pret cilvēkiem vai otrādi) sākums un notikumu attīstība. Diezgan iespaidīgs darbs, kas ieskicē jau daudzos literāros darbos un filmās ieaustās atziņas, vai cilvēks ir vienīgais, kam ir dvēsele, un vai mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Citās novelēs tiek stāstīts par cilvēku dzīvi pēc „pamošanās" no „Matrix" vai arī apzinātiem un neapzinātiem centieniem to izdarīt. Būtu lieki pārstāstīt šajā slejā „Animatrix" noveļu sižetus, jo tā katra par sevi ir unikāla un dažādu režisoru un animatoru veidota.
Vērtējums: iespēja lieku reizi pārliecināties, ka animācija var būt daudz gudrāka, radošāka, patiesāka, iespaidīgāka un – kas pats dīvainākais – dzīvāka par aktierkino. Labākai uztverei un izpratnei lietot pēc filmas „Matrix" noskatīšanās.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
