9. februārī uz tikšanos Parka ielā 4 bija sapulcējušies Madonas reģiona politiski represēto biedrības biedri, lai pārrunātu 30. janvārī notikušo Vislatvijas politiski represēto konferenci Rīgā, došanos uz pasākumu Cesvainē 19. martā, kā arī citus aktuālus jautājumus.
Uz sanākšanu bija uzaicināts arī Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas uzklausīja gan priekšlikumus, gan pieteikumus finansiālam atbalstam, gan jautājumus, kas satrauc politiski represētos.
– Vēlējāmies apspriest iespējamo līdzekļu piešķiršanu 25. marta un 14. jūnija atceres pasākumiem. Mums ir ļoti daudz vecu cilvēku, kas neiziet no mājām, tāpēc mēs dodamies pie viņiem. Tas ir tikai pieklājīgi, ja ciemos aiznesam kaut nelielu paciņu, bet paši tādas sarūpēt, protams, nevaram, tāpēc lūdzam līdzekļus no pašvaldības. Gada sākumā bija atskaišu konference, bet tad vairāk pārrunājām ar biedrību saistītos jautājumus, pārvēlējām valdi, bet lielu pārmaiņu nebija. Otrdien bija piepulcējušies arī citi reģiona pārstāvji ne tikai no Madonas, bet arī no Cesvaines un Lubānas. Mūsu, protams, ik gadu kļūst arvien mazāk, taču pa retam nāk klāt pa kādam jaunam biedram, piemēram, ja cilvēks dzimis Krievijā un tagad izlēmis, ka viņam pienākas politiski represētā statuss.
Pārrunājām arī par gada konferenci Rīgā, ko apmeklējām 30. janvārī. Galvenais šīs dienas mērķis bija izlemt par pasākumu Cesvainē 19. martā. Šajā dienā paredzēta skolēnu darbu skate par to, kā Sibīrijā un Tālajos Austrumos gājis politiski represētajiem. Cerams, ka šogad mums piebiedrosies arī kāds no pašvaldības pārstāvjiem, citādi pagājušajā gadā, kad pasākums notika Balvos, jutāmies nedaudz kā bāreņi. Mums pašiem šīs atmiņas pārcilāt, vēlreiz izdzīvot to sāpi varbūt nav ne nepieciešams, ne patīkami, bet ir svarīgi, lai jaunā paaudze neaizmirst šo vēstures mantojuma daļu. Lai viņi saprot, ka nekas nenāk par velti, arī valsts neatkarība, – sanāksmes sākumā norādīja Madonas reģiona politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja Elza Serdāne.
Jau nedaudz tika ieskicēti nākotnes plāni par došanos, piemēram, uz 14. jūnija piemiņas pasākumiem, kā arī sniegts atskats uz 30. janvārī notikušo Vislatvijas politiski represēto ikgadējo konferenci Latviešu biedrības namā. Šajā gadā liels uzsvars likts uz politiskās skatuves, latviešu tautas brīvības un parādu jūga, Staļinisma atdzimšanu sabiedrības daļā, aktivitāti vēlēšanās, jauno nodokļu un piešķirto atlaižu politiski represētām personām apspriešanu.
Interesē sadzīviski jautājumi
Šī bija tā reize, kad varēja uzdot interesējošus jautājumus Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājam un diskutēt par problēmām, ko biedrības biedri aktīvi arī izmantoja. Runājot par šā gada budžetu, Andrejs Ceļapīters pastāstīja: – Šobrīd strādājam pie tā, lai apstiprinātu šā gada budžetu. Jāteic atklāti – neiet viegli, jo jāveic samazinājums par 90 000 latu, lai varētu izlīdzināt un sabalansēt budžetu. Ekonomiskā situācija mums neļauj dzīvot ar augošu budžetu, tas ir pietiekami strauji krītošs, bet arī šādā laikā ir jādzīvo un pašvaldībai maksimāli jādara tās lietas, pie kurām iedzīvotāji pieraduši. Ja runājam par pensionāriem, gan valsts, gan pašvaldība ir izdarījusi ļoti daudz, lai viņi dzīvotu pat labāk nekā labajos gados – pēc pēdējā Satversmes tiesas sprieduma pensijas tiek atgrieztas pilnā apmērā, un pensionāri deflācijas situācijā ir ieguvēji. Protams, pensijas nav lielas, bet šajā situācijā tās vismaz nodrošina iespēju nopirkt vairāk. Tāpat ir sociālā atbalsta sistēmas – gan sociālais dienests, gan veselības aprūpe. Šogad, gatavojot budžetu, sociālajiem pabalstiem ieplānojām 25% lielāku finansējumu, citās jomās to samazinājām par 10-15%.
Priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka pakalpojumi mūsu pusē tiek veikti kvalitatīvi un par saprātīgām cenām: – Ceļi tiek tīrīti un labi, siltums mums ir labs un kvalitatīvs. Izmaksas par siltumu sadārdzina ēkas, kurās nav ieguldīts. Pašlaik ir pieejami aptuveni 50 miljoni latu, kas gaida, kad tiks izmantoti, jo tie paredzēti tikai ēku siltināšanai. To iegūšanai nav nekādu administratīvu šķēršļu vai problēmu, vien iedzīvotāju neuzticēšanās. Madonā nav iesniegts neviens projekts ēku siltināšanai, kaut gan Eiropa finansētu 50% un bankas nāk pretī ar 5-7% kredīta piedāvājumu. Diemžēl vēl neesam gatavi rūpēties par kopdzīvojamu māju kā privātmāju. Salīdzinājumam: jaunās daudzdzīvokļu mājas Raiņa ielā iedzīvotāji par divistabu dzīvokļa (73 kvadrātmetri) siltumu maksā 22 latus. Māja ir kapitāli nosiltināta, līdz ar to ir krietni mazāks siltumenerģijas patēriņš. Siltums zūd arī mājās ar neapzinīgiem iedzīvotājiem, kas, piemēram, atstāj kāpņu telpas durvis vaļā. Piekrītu, ka daudzās lietās ir atbildīga valdība, vadošie ierēdņi, amatpersonas, taču šajā jomā atbildīgie ir izdarījuši visu, kas viņu spēkos, un akmentiņš ir to iedzīvotāju, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, lauciņā. Kad būtu jāpieņem ekonomiski pamatots un atbildīgs lēmums, tas netiek darīts. Redzam tikai to, ko kāds cits neizdara. Esam arī informējuši, aicinājuši pārvaldniekus – vajag tikai izmantot iespēju.
Klātesošos interesēja arī, kas noticis ar koģenerācijas stacijas projektu, kas vēl nesen izraisīja tik plašu rezonansi sabiedrībā. Izrādās, tas ir sāpīgs jautājums, jo projekta neīstenošana, pēc priekšsēdētāja domām, ilgtermiņā novada ļaudīm nesīs zaudējumus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.02.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
