Laikā, kad pieaug zādzību un vardarbīgu noziegumu skaits, kriminologs Andrejs Vilks iedzīvotājiem iesaka padomāt par speciālo līdzekļu iegādi un māju aprīkošanu ar signalizāciju.
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks atgādina, ka ikvienā mājā ir iespējams iekļūt un ikvienu automašīnu iespējams aizbraukt, taču pirmais, par ko jādomā, ir to situāciju modelēšana, ar kurām var nepatīkami saskarties, vai tā būtu zādzība vai vardarbīgs noziegums.
– Saprotams, ka iedzīvotājiem, sevišķi bērniem, vēlās vakara stundās nevajadzētu bez liekas vajadzības staigāt apkārt un izaicināt likteni, – uzsver Andrejs Vilks.
Lai nodrošinātos pret vardarbību, ir vērts padomāt – varbūt vajadzētu iegādāties ja ne gluži kaujas pistoli, tad gāzes pistoli, gāzes baloniņu vai elektrošoka ierīci. Visādā gadījumā šādas lietas varot palīdzēt tīri psiholoģiski – cilvēks jūtas vairāk aizsargāts.
Kriminologs iesaka šādus līdzekļus pirms tam gan izmēģināt, lai nav tā, ka, izpūšot gāzi, vējš to uzpūš virsū pašam. Var izmantot apsardzes firmas piedāvātos kursus, kā lietot šādus speciālos līdzekļus.
Attiecībā uz zādzībām neapšaubāmi jāpadomā par drošību savā mājoklī, par to, kā miteklis ir aizslēgts. Drošības labad var ierīkot signalizāciju, izvietot videokameras, varbūt pat izlīdzēties ar ne pārāk kvalitatīvām kamerām, jo pirmais, ko ievērojot krimināli tendētas personas, ir tas, cik aizsargāts ir objekts.
– Ja ir iespējams, var iegādāties suņus, jo tas sniedz psiholoģisku drošību. Toleranti ir jāizturas arī pret apdrošināšanu, proti, slēdzot apdrošināšanas līgumus, šie riski būtu jāiekļauj apdrošināšanas līgumos, – norāda kriminologs.
Andrejs Vilks cīņā ar noziedzību un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu min veiksmīgo piemēru par tā saucamo kaimiņu drošības kustību, kad kaimiņš palīdz kaimiņam. Latvijā jau ir izveidota biedrība „Kaimiņu drošība", kuras mērķis ir apvienot iedzīvotājus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā viņu dzīvesvietā, veicināt iedzīvotāju sadarbību ar valsts un pašvaldību policijas iestādēm, privātajām drošības struktūrām, kā arī sekmēt drošības nodrošināšanu iedzīvotāju dzīvesvietās, savtīgo, vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanu un apkarošanu.
Kriminologs uzsver, ka pārsvarā cilvēku attieksme pret drošību ir pārlieku vieglprātīga. Tāpat, ja noziegumam bijis aculiecinieks, atsaucība vērsties policijā ir minimāla. Sabiedrība visbiežāk nevēlas palīdzēt noziegumā cietušajam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 04.02.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
