Tādu aprīli savā mūžā neatceros – tikai anticikloni.
Jau ar pašām pirmajām mēneša dienām lēni, pavisam lēni vēji no austrumiem, ziemeļaustrumiem un ziemeļiem, arī bezvējš. Lēnas gaisa masu plūsmas tāpēc, ka visu mēnesi atmosfēras spiediens mainījās ļoti maz. Vairāk – skaidras zilas debesis ar spožu sauli. Sauss gaiss ar mazu mitruma daudzumu.
Šādos apstākļos biezais sniegs kusa acīmredzami. Tā kā zeme bija mitruma pārpilna, liekais ūdens nonāca zemākās vietās un galu galā upēs, radot plūdus. 6. aprīlis – plūdu maksimums. Zeme atbrīvojās no sniega.
Klusā vakarā tieši pavasarī var ieelpot patīkamo, īpatnējo smaržu, kurā var just pērnā rudens rūgto lapu trūdēšanas un zemes smaržas aromātu, ko ierosina starainā sēne aktinomicete, kas dzīvo augsnē. Citā gadalaikā smarža jūtama mazāk.
Vai ievērojāt? Dienās saulē, saules pusē, tā kā vējš bija lēns, bija patīkami silti, tajā pašā laikā aiz mājas – ziemeļu pusē – drēgni, pat auksti. Lēni vēji, nelielas atmosfēras spiediena svārstības, sauss gaiss, skaidras debesis, aukstas naktis, bet pat karstas dienas. Vēl labāk raksturot anticiklonu diez vai iespējams. Bet tas ir, kā teica mūsu senči, nedzīvs laiks. Nedzīvam laikam trūkst gaisa mitruma. Tas ir sauss, tāds kā tuksnesī, kā kalnos. Baltijai tāds nav raksturīgs. Vai ievērojāt? Nekas nesmaržo. Putni negrib dziedāt, zāle tikpat kā neaug, pumpuri gan piebriest, bet lēni.
Kaut arī zeme mitruma pārpilna, tā nav gaisā. Ja uzlītu – kā atdzīvotos smaržas, putni, jau nākamajā dienā zālīte būtu zaļāka, pumpuri apaļāki.
Kā tāds dīvains izņēmums bija mēneša divas dienas – 9. aprīlī uzlija, bet 18. – uzsniga. Tas arī viss.
Stāvokli vēl drūmāku padarīja 18., 19. un 20. aprīlī ļoti spēcīgie ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji, ienesot Baltijā vēl aukstākas un sausas arktiskās gaisa masas. Temperatūra naktīs nokritās krietni zem nulles.
Laikapstākļi mainījās ar 25. aprīli – sāka ieplūst ar rietumu un pat dienvidpuses vējiem ļoti siltas gaisa masas. Vasara kas vasara! Tikai – joprojām "bez dzīvības". Kas dzīvībai, smaržām, labsajūtai, pavasarim vajadzīgs? Silts pavasara lietutiņš. Tāds, kas smidzinādams līņā ilgāku laiku.
Ir, kā tas pēdējos gados jau ierasts, savas īpatnības. Vēl nekad savā mūžā neesmu redzējis tik maz varžu kā šopavasar. Var teikt – nebija varžu nārsta vispār. Tiesa, neparasti daudz tās ziemā nosmaka zem biezā ledus un sniega dīķos. Kā nekad agrāk.
Toties augļu kociņi, pateicoties mitrumam zemē un sniegam, neizsala. Salīdzinoši nelielais sals pagaidām pasaudzējis ziedpumpurus.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē
