Lai gan pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 825 kūlas ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās arī Madonas un Lubānas novadā reģistrēti pieci kūlas ugunsgrēki. Platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks bija izcēlies Lubānas novada Indrānu pagastā, kur pērnā zāle dega 10 hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112.
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram: dedzinot pērno zāli, zeme kļūst auglīgāka; kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija; tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas; tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
Mīts. Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
Patiesība. Vēja un citu ap-stākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks, atgādina VUGD.
Mīts. Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
Patiesība. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Mīts. Pēc kūlas dedzināšanas zeme kļūst vērtīgāka un auglīgāka.
Patiesība. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tās vienkāršojas. Pēc dedzināšanas virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
Mīts. Dedzinot kūlu, ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
Patiesība. Lai gan daļa ērču sadeg, to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Mīts. Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
Patiesība. Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemesgabals bija svēts, tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
Pienākas naudas sods
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta noteikumu Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
• atbilstoši LAPK 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280-700 eiro;
• atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;
• saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi" 21. punktu zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai, VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
VUGD arī sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kam sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.