Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu ne tikai dzēš ugunsgrēkus un glābj cilvēkus, bet arī steidzas palīgā dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī.
Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 6578 glābšanas darbus, no tiem 758 reizes palīdzība bija vajadzīga dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bīstamā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 391 gadījumā, bet 334 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem.
– Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 356 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 228 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 174 gadījumos devušies uz citām valstspilsētu pašvaldībām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, lapsas, čūskas, – skaidro Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja. – Visbiežāk dažādās likstās bija nokļuvuši kaķi –
šogad jau 333 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri saviem spēkiem nespēja tikt lejā no koka, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. 223 gadījumos tika glābti gulbji, baloži, bezdelīgas, kaijas, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zvirbuļi un citi putni, kuri bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās. 57 gadījumos palīdzība bija nepieciešama suņiem, un vēl kopumā 57 reizes tika glābti aļņi, āpši, bebri, roņi, eži, ondatras, caunas, lapsas un stirnas. Šogad 54 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dažādās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi vajadzīga meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Dažkārt bez līdzcilvēku atbalsta ar traktortehniku ugunsdzēsējiem glābējiem nebūtu bijis iespējams izglābt dzīvniekus.
– Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Ir situācijas, kad cilvēks, kurš izsaucis glābējus, jo dzird, ka ventilācijas šahtā ir putns, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvajai radībai nevar. Tomēr iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem mīļdzīvniekiem un mājdzīvniekiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ tie neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai pusatvērts logs neradīs bīstamu situāciju kaķiem, kas dažkārt mēģina izkļūt pa vēdināšanai atstātiem logiem un iesprūst loga ailā, – norāda Agrita Vītola. – Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji dodas ne uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta tā veselība vai dzīvība.
12.10.2021.