Pagājušajā nedēļā, 4. oktobrī, tika atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. To sagaidot, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopojis, ka šogad ugunsdzēsēji glābēji devušies palīgā jau vairāk nekā 680 dzīvniekiem. Tādēļ VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem mīļdzīvniekiem, lai viņi nenonāktu nelaimē.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa informē, ka šā gada deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau 5147 glābšanas darbus, no tiem 686 gadījumos palīdzība bijusi nepieciešama tieši dzīvniekiem. Apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem –
381 gadījumā, savukārt 276 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bijusi nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Pēc VUGD statistikas, visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – 316 gadījumos glābēji devušies palīgā kaķiem, kuri uzrāpušies kokā, bet saviem spēkiem nespējuši tikt lejā, ielīduši caurulēs vai arī iekrituši ventilācijas šahtās un akās. Otrajā vietā ierindojas putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās un tamlīdzīgi. Trešajā vietā ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bijusi nepieciešama suņiem – kopumā 64 reizes.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 278 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 219 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 188 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Lauku reģionos bieži vien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. „Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu," atzīst VUGD.
Kā vērtē ugunsdzēsēji glābēji, ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. VUGD arī aicina ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam palīdzēt var tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība. VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība.