Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, savukārt, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kam degt.
VUGD apkopojis informāciju, ka 2015. gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no tiem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku dēļ degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Šajos ugunsgrēkos kopumā cietuši 4 cilvēki, degušas 63 ēkas un 4 transportlīdzekļi. Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33% kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014. gadā, kad to skaits sasniedza 4044.
Tāpat statistika liecina, ka Madonas novadā pērn dzēsti 73 kūlas ugunsgrēki, savukārt šogad – 28; Varakļānu novadā – attiecīgi 12 un 3; Lubānas novadā – 7 un 1; Ērgļu novadā – 10 un 1; Cesvaines novadā – 14 un 2.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojāgājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies, ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi" noteic, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otro daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas – ar 700 līdz 2200 eiro lielu sodu.