Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Pērn – mazākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits pēdējo gadu laikā

INTA PALKAVNIECE, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Autors • 18.01.2018.

Burtu lielums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2017. gadā samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, toties palielinājies glābšanas darbu skaits.

Pērn kopumā VUGD reģistrējis 18 384 izsaukumus, no tiem 8714 bija uz ugunsgrēkiem, 7287 – uz glābšanas darbiem un 169 – uz meža ugunsgrēkiem, savukārt 2214 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītais gads izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies – uz glābšanas darbiem.

No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem 2587 reizes dzēsti ugunsgrēki dzīvojamajās mājās, 624 – transportlīdzekļos, 178 – publiskajās ēkās un 114 – ražošanas ēkās, bet 2864 reizes dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi.
Samazinājies arī izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn to bijis par 250 mazāk (kopumā – 2253).
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā bojāgājušo skaits ir vidēji uz pusi mazāks, kāds tas bija pirms septiņiem gadiem. No visiem aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 50 bija vīrieši, 27 – sievietes, bet 3 bojāgājušajiem dzimums nav zināms.
Bojāgājušo vīriešu vidējais vecums bija 54,9 gadi, savukārt sievietēm – 65,8 gadi. Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. No 80 bojāgājušajiem cilvēkiem 48 gāja bojā dienas laikā, savukārt 24 no visiem bojāgājušajiem bija bez noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem.
Pagājušajā gadā pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – izglābti 382 cilvēki, tai skaitā 43 bērni, tas ir par 31% vairāk nekā 2016. gadā. Šis izglābto cilvēku pieaugums apliecina ugunsdzēsēju glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums, kas ļauj profesionālāk pildīt savus pienākumus.
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 7287 glābšanas darbus, kuros kopumā izglābti 518 cilvēki, par 13,4% vairāk nekā 2016. gadā. No visiem izglābtajiem cilvēkiem 142 bija nepieciešama palīdzība, lai pēc ceļu satiksmes negadījumiem izkļūtu no avarējušām automašīnām, 117 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 61 cilvēkam palīdzība bija nepieciešama dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 64 izglābti pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka aizvadītajos sešos gados ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši vairāk noslīkušu cilvēku, nekā gāja bojā ugunsgrēkos. Lai gan pagājušajā gadā noslīka 102, kas ir pēdējos gados zemākais noslīkušo cilvēku skaits, tam par iemeslu vairāk bija vēsie laikapstākļi aizvadītajā vasarā. Līdztekus noslīkušo cilvēku skaits ir skaidrojams arī ar cilvēku pārgalvīgas un neapdomīgas rīcības izraisītiem traģiskiem negadījumiem, atpūšoties tieši pie ūdenstilpēm peldsezonas laikā.


19.01.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px