Neviena vasara nav iedomājama bez kārtīga pērkona negaisa, ko visbiežāk pavada arī kārtīgi zibens spērieni. Spēriena laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā un sakarsē spēriena vietu – tā zibens rezultātā var izcelties ugunsgrēks, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Kā liecina dati, ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas dzēst vairākus desmitus ugunsgrēku, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bijis zibens lādiņš. Piemēram, aizvadītajā gadā reģistrēti 27 šādi ugunsgrēki, turklāt visbiežāk (11 gadījumos) spēriena rezultātā aizdegušies koki, meža zemsedze, bet 8 gadījumos – dzīvojamās ēkas, to daļas vai neapdzīvotas ēkas.
Tuvojošais negaiss parasti par sevi iepriekš brīdina, tādēļ VUGD aicina iedzīvotājus atcerēties par savu drošību. Zibens izlādes vietu aprēķina, skaitot sekundes no zibšņa līdz pērkona grāvienam – trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram. Ja vētras laikā tiek izskaitīts, ka zibens izlādes vieta ir 8 kilometru rādiusā, nekavējoties jāsameklē drošs patvērums. VUGD atgādina, ka zibens var veidoties un izlādēties arī vairākus kilometrus ārpus apvidus, virs kura atrodas negaisa mākoņi un lietus, vai izlādēties no nelielajiem mākonīšiem, kas seko lielajai negaisa frontei, tādēļ ieteicams vismaz pusstundu pēc pērkona negaisa nogaidīt kādā drošā vietā. Pat ja zibens spēriens nav tiešs, elektriskās strāvas izlāde var skart plašu apkārtni – līdz pat 50 metru attālumā esošos cilvēkus.
Pērkona negaisa laikā:
* jāaizver logi, durvis, jāpielūko, lai telpās nav caurvēja, jo līdz ar to telpā var iekļūt lodveida zibens;
* nav ieteicams kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību, tātad pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens;
* jāatvieno dators, radio un televizors no elektrības, nevajadzētu izmantot sadzīves elektroniku un mobilo tālruni;
* nedrīkst turēties pie metāla priekšmetiem: elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem, radiatoriem u. c., kā arī jānoņem dārglietas;
* jāuzturas tālāk no ēkas ārējās sienas, ja ārā pie ēkas sienas aug koks, jo, ja zibens trāpīs kokā, daļa no zibens izlādes lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
Sevi un savu īpašumu no zibens var pasargāt ar zibensnovedēju. Jāuzsver, ka zibensnovedējs nevis atvaira zibeni, bet gan novada lādiņu (tā izlādes gadījumā) zemē, tādējādi pasargājot ēkas no iespējamās ugunsnelaimes.
Gadījumā, ja pērkona negaiss pārsteidzis ārpus telpām, jāievēro šādi drošības pasākumi:
* jāmeklē patvērums tuvumā esošā ēkā, mašīnā vai autobusā, jo zibens ir īpaši bīstams tieši klajā laukā. Automašīnai vai autobusam jāaizver logi un durvis; gadījumā, ja zibens trāpīs transportlīdzeklī, gumijas riepas nevadīs elektrību, līdz ar to būsit drošībā;
* ja esat klajā laukā un nav citu iespēju patverties, nogulieties zemē, izvēloties sausu vietu pēc iespējas tālāk no atsevišķi augošiem kokiem un ūdenskrātuvēm;
* esot mežā, piemērotākā vieta, kur pārlaist negaisu, ir zemi koki ar biezu lapotni, bez atsevišķi augošiem kokiem. Vēlams, lai zem kājām būtu izolācija ar augsni, to var izveidot no zariem un polietilēna plēves (piemēram, plastmasas maisiņa);
* izvairieties no augstu objektu (koku, torņu, mastu, baznīcu un elektropadeves līniju) un potenciāli bīstamu objektu (metāla nožogojumu, angāru, nojumju, lauksaimniecības tehnikas un zibensnovedēja) tieša tuvuma; turieties no tiem vismaz 30-50 metru attālumā;
* nepieciešams attālināties no ūdenskrātuvēm, negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera, peldēties vai makšķerēt, jo ūdens labi vada elektrību;
* pārliecinieties, ka negaisa laikā neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem – nebrauciet ar velosipēdu, motociklu vai motorolleru, nelietojiet lietussargu, nepalieciet teltī vai zem saulessarga, noņemiet dārglietas un tamlīdzīgi;
* starp cilvēkiem vēlams ieturēt vismaz 3-5 metru attālumu;
* ja pamanāt, ka mati sāk slieties gaisā, tad gaiss ir uzlādēts ar elektrību un ir iespējams zibens spēriens. Šādā situācijā jāieņem maksimāli zema poza, jācenšas apsēsties uz kaut kā, kas slikti vada elektrību, piemēram, sausa bezrāmja mugursoma, ceļojuma paklājiņš), pieraujiet ceļos saliektas kājas pie sevis un atbalstiet galvu uz ceļiem, ar rokām sargājot galvu un nosedzot ausis.
VUGD atspēko mītu, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas nekā augstākas – patiesībā zemākas ēkas ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku zibeni pievelk vairāk nekā blakusstāvošās augstceltnes. Kā arī maldīgs ir uzskats, ka klajā laukā no zibens var paslēpties zem vienīgā augošā koka – novērots, ka zibens ļoti bieži sper tieši atsevišķi augošos kokos un kokos, kuros ir trāpījis jau iepriekš (nereti tie ir ozoli, liepas un priedes).
Ja zibens spēriens trāpa vai skar cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība ir atkarīga no apģērba – cilvēks sausā apģērbā retāk piesaistīs zibens uzmanību, tomēr lielākas izredzes izdzīvot pēc zibens spēriena būs cilvēkam tieši tērptam slapjā apģērbā, jo tas labāk vada elektrību.
28.06.2017.