Laikā no 9. līdz 10. janvārim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Vidzemē saņēma piecus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu, bet divus uz glābšanas darbiem. Tai skaitā 9. janvārī pulksten 23.11 tika saņemts izsaukums uz Cesvaines novada Cesvaines pagastu, kur ugunsgrēks bija izcēlies divstāvu dzīvojamajā mājā, informē VUGD.
Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties, konstatēts, ka ēkas otrā stāva dzīvoklī deg sadzīves mantas, gulta un starpsiena 5 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotās ēkas evakuēja astoņus cilvēkus, no kuriem apmēram 55 gadus vecs vīrietis bija saindējies ar degšanas produktiem un tika nodots NMPD mediķiem. Pulksten 0.07 ugunsgrēks tika likvidēts. Par iespējamajiem ugunsnelaimes iemesliem VUGD Madonas daļas komandieris Māris Bulders pastāsta: – Acīmredzami, bija pārkāpti ugunsdrošības noteikumi, jo pie pašas gultas, vien aptuveni 10 cm atstatumā, bija pievilkta krāsniņa, tā saucamā buržuika. Karstums tajā liels, apkārt atradās arī citas mantas, gan tās, gan gulta bija sākusi gruzdēt. Vīrietis pats sākumā bija mēģinājis dzēst, kad jau piedūmojums bija kļuvis lielāks un to pamanīja arī kāpņutelpā, kaimiņi no pretējā dzīvokļa izsauca ugunsdzēsējus glābējus.
Māris Bulders pieļauj – tā kā bijusi jau vēla vakara stunda, dzīvokļa iemītnieks, iespējams, gulējis, citādi nelaimi būtu bijis iespējams pamanīt ātrāk. Vēl jo vairāk, ja mājoklī būtu uzstādīts dūmu detektors. VUGD atkārtoti uzsver – pasaules prakse rāda, ka ugunsgrēka autonomo detektoru jeb dūmu detektoru pielietošana ir efektīvs risinājums, kas, laikus signalizējot par sadūmojumu telpā, ļauj cilvēkiem izglābties, līdz ar to samazina ugunsgrēkos cietušo un bojāgājušo skaitu. VUGD aicina iedzīvotājus iegādāties un savos mājokļos uzstādīt ugunsgrēku autonomos detektorus. Saskaņā ar jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, dūmu detektori obligāti ir jāuzstāda visos mājokļos līdz 2020. gada 1. janvārim. VUGD apkopotā statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamajās ēkās diemžēl liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši savās guļamistabās.
Ugunsnelaime Cesvainē, par laimi, beigusies salīdzinoši laimīgi, ciešot tikai vienam vīrietim, kura dzīvoklī arī izcēlās nelielais ugunsgrēks. – Piedūmojums ēkā, protams, vēl ir jūtams, tomēr telpās var atgriezties, citi kaimiņi nelaimē necieta. Tika izmestas degušās mantas, krāsns un gulta, līdz ar to arī vīrietis, domājams, varēs atgriezties savā dzīvesvietā.
11.01.2017.