Jau daudzus gadus Latvijas valdībā tiek meklēts risinājums krīzes paziņojuma nosūtīšanai ikviena iedzīvotāja mobilajā tālrunī, izmantojot tā saucamo šūnu apziņošanas sistēmu.
Līdzšinējā kārtība novecojusi
Līdzšinējā iedzīvotāju apziņošanas kārtība paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas sirēnas. Tās izdzirdot, iedzīvotājiem jāieslēdz televizors vai radio, lai uzzinātu, kas par ārkārtas situāciju izveidojusies un kā rīkoties. Taču tā vairs īsti neatbilst iedzīvotāju mūsdienu paradumiem un nav arī pārāk efektīva, jo bieži vien televizors vai radioaparāts konkrētajā brīdī nemaz nav pieejams, toties katram parasti ir līdzi telefons.
No parastajām īsziņām iecerētā šūnu apziņošanas sistēma atšķiras ar aptveri un ātrumu. Kā zināms, SMS īsziņas tiek adresētas konkrētam abonentam vai vairākiem abonentiem pēc iepriekš sagatavota saraksta. Savukārt šūnu apraidē ziņu ar pāris klikšķiem var nosūtīt visiem abonentiem, kas atrodas ģeogrāfiski atzīmētajā teritorijā. Tā var būt gan visa valsts, gan tikai krīzes skartā daļa. Piemēram, šādā veidā atbildīgie dienesti tieši Pļaviņās esošajiem telefonu lietotājiem varētu izsūtīt ziņu par plūdu draudiem; vai visā valstī, atgādinot, no cikiem līdz cikiem spēkā ir mājsēde. Pie tam to saņemtu visi, kas tobrīd atrastos noteiktajā teritorijā, tai skaitā arī viesabonēšanā esošie iebraucēji.
Jāņem vērā, ka SMS izsūtīšana lielam skaitam klientu pārslogo sakaru sistēmas, līdz ar to oficiālās brīdinājuma īsziņas cilvēki var saņemt novēloti. Taču šūnu apraide izmanto citu tehnoloģiju, un šīs ziņas iespējams izsūtīt nekavējoties.
To jau izmanto vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā, taču Latvijā tā vairāk pastāv tikai ieceres līmenī, kaut gan šajā virzienā tiek strādāts un veikta izpēte. Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva uzdod dalībvalstīm līdz nākamā gada jūnijam tādu ieviest, bet acīmredzot Latvijai tik ātri ieviest šādu modernu sabiedrības brīdināšanas sistēmu diez vai izdosies. Aptuvenās izstrādes izmaksas tiek lēstas 4,2 miljonu eiro apmērā, pie tam vēl pusmiljons ik gadu būšot nepieciešams sistēmas uzturēšanai.
Viedokli par iecerētajām izmaiņām un nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju apziņošanu krīzes situācijās lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, Cesvaines apvienības pārvaldes vadītāju Vilni Špatu un Lubānas apvienības pārvaldes vadītāju Tāli Salenieku.
Jāiet līdzi laikam
– Protams, jauna mūsdienīga iedzīvotāju apziņošanas sistēma noteikti ir vajadzīga. Mēs taču dzīvojam 21. gadsimtā, kad, no vienas puses, viss šķiet droši un stabili, bet tai pašā laikā redzam, ka mūs kaut vai epidemioloģiski var sagaidīt vai miljons dažādu nepatīkamu pārsteigumu. Arī starptautiskajā politikā vide nav tā patīkamākā, tāpat klimats mainās, un ir ļoti daudz tādu situāciju, kad iedzīvotāji ļoti ātrā tempā ir jāapziņo. Tāpēc es esmu par mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu šādas sistēmas izveidošanā un tam, ka krīzes paziņojums atnāk uz mobilo telefonu, saku viennozīmīgu „jā", – akcentēja Agris Lungevičs.
Viņš atzina, ka līdzšinējā skaņas apziņošanas sistēma ir novecojusi un uz sirēnas signālu neviens tā īsti vairs nereaģē, un lielu daļu tā nemaz neaptver.
– Turpretī ar mobilā tālruņa palīdzību 90 procenti iedzīvotāju paziņojumu saņems, tas būtu ļoti labs risinājums. Arī civilās aizsardzības komisija, kas šajā jomā darbojas, izmanto mobilos sakarus, veic saraksti, sūta ziņas un tādā pašā veidā saņem atbildes. Mūsdienu tehnoloģijas ir tādas, kas šajā virzienā ļauj straujiem soļiem iet uz priekšu kaut vai saziņas ziņā, un tas ir ļoti nozīmīgi, – atzīmēja Agris Lungevičs.
Uz jautājumu, ka šādas sistēmas ieviešana maksā dārgi, pašvaldības vadītājs atbildēja ar pretjautājumu – kas ir dārgi, ja runa ir par krīzes situācijām un ja, to izmantojot, tiešām ir iespējams sasniegt vai ikkatru iedzīvotāju.
– Tehnoloģijas attīstās, un to uzturēšana jau kļūst lētāka. Varbūt nāks jaunas tehnoloģijas un varēs izmantot vēl kādu, iespējams, lētāku, iedzīvotāju apziņošanas sistēmu. Katrā ziņā šī ir tā joma, kur jāiet laikam līdzi, lai palielinātu mūsu gatavību jebkurai iepriekš neparedzētai situācijai, – piebilda pašvaldības vadītājs.
Jāizvērtē visi varianti
Arī Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats atzina, ka nebūtu jau slikti, ja ko tādu ieviestu. – Taču, cik saprotu, jaunā apziņošanas sistēma, izmantojot mobilos sakarus, ir jāsalāgo ar Datu aizsardzības likumu, un tas šo procesu nedaudz bremzē. Īsziņas dažādās dzīves situācijās mobilajos telefonos gan saņemam jau tagad, piemēram, par to, kad nebūs elektrības, nedarbosies internetbanka vai par izsūtītajiem rēķiniem, līdz ar to – kāpēc šādā veidā nevarētu saņemt arī brīdinājuma paziņojumus. Pie tam paredzot apzināšanas sistēmu ne tikai visā valsts teritorijā vienlaicīgi, bet arī pa reģioniem, lai, piemēram, Vidzemes iedzīvotājus informētu, ka gaidāma spēcīga vētra vai plūdi, tāpat līdzīgi paziņojumus izsūtītu citu reģionu iedzīvotājiem. Tas būtu atbalstāms arī no tāda viedokļa, ka telefons katram parasti ir līdzi un sūtīto paziņojumu varētu visātrāk izlasīt, – akcentēja Vilnis Špats.
Viņš uzsvēra, ka, pirms iegādāties šādu sistēmu, būtu jāizvērtē, cik tā būs efektīva un kas slēpjas zem visām plānotajām izmaksām, lai nesanāktu kāda privātuzņēmuma lobēšana, jo pusmiljons katru gadu šādas sistēmas uzturēšanai ir pietiekami liela summa, varbūt to uzturēt valsts struktūrai sanāktu lētāk. Taču šaubu par jaunas mūsdienīgas apziņošanas sistēmas izveides nepieciešamību gan neesot.
Arī Lubānas apvienības pārvaldes vadītājs Tālis Salenieks atzīmēja, ka būtu nopietni jāizvērtē, kurš no piedāvātajiem variantiem Latvijai ir vispiemērotākais, tai skaitā arī izmaksu ziņā, jo droši vien savi plusi ir katram piedāvājumam.
– Neviens no variantiem jau simtprocentīgi negarantē, ka šādu krīzes paziņojumu saņems pilnīgi visi valsts iedzīvotāji, jo ne jau visiem ir mobilais tālrunis, kā, piemēram, vientuļajiem pensionāriem, kuriem visādi var būt ar SMS saņemšanu un to savlaicīgu izlasīšanu. Taču līdzšinējā apziņošanas sistēmā izmaiņas ir nepieciešamas noteikti. Tā ir novecojusi, pie tam ne visur ir sirēnas un mūsdienās tikai retais uz tām vairs reaģē. Diez vai daudz būs tādu, kas, izdzirdot sirēnu trauksmes signālu, skries slēpties vai steigsies pie televizora un radioaparāta, lai uzzinātu, kāpēc tās skan, – pauda Tālis Salenieks.
7.12.2021.