Šogad ziema pie mums ieradusies krietni agrāk kā citus gadus. Aizsalušās ūdenstilpes ir milzīgs kārdinājums zemledus makšķerniekiem pārbaudīt, cik tad ledus ir biezs un vai kaut kas arī ķeras. Tomēr tas ir tikai pirmais ledus, kas nebūt nav drošs. Arī mainīgie laikapstākļi ietekmē tā biezumu, bet tas nepavisam nav iemesls, lai zemledus makšķernieki nedotos uz dīķiem un ezeriem.
Neraugoties uz sniega segu, ledus joprojām ir plāns, tādēļ atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami. Tomēr brīvdienās ne viens vien makšķernieks devās uz ezeru, lai gūtu lomu. Liezēres ezers ir iecienīts makšķernieku vidū, parādoties pirmajam ledum, katru dienu varēja manīt kādu zemledus makšķernieku.
Egils un Aivars brīvdienās uz Liezēres ezeru atbrauca no Cesvaines puses un pastāstīja, ka gan vasarā, gan ziemā dodas makšķerēt uz dažādām ūdenstilpēm tepat novadā. Jautāti, vai pirmais ledus nerada bīstamības draudus un gūtais loms ir tā vērts, lai riskētu, Egils un Aivars pastāsta: – Pirmais ledus ir kārdinājums – pamēģināt, cik biezā kārtā tas ir uzsalis. Pārbaudīt, kāda ir cope, kādas zivis ķeras. Mēs esam piesardzīgi, īpaši ūdenstilpēs, kuras īpaši labi nepārzinām. Tas ir liels azarts, un ir gandarījums, ja zivis ķeras. Ziemas sākumā, kad ledus vēl tikai veidojas, copējam tikai tuvumā pie krasta, līcīšos. Kad jau ilgstoši ir pieturējies sals, tad dodamies arī tālāk ezerā. Ziemā regulāri dodamies uz kādu ezeru vai dīķi, jo zemledus makšķerēšana ir pavisam atšķirīga no makšķerēšanas citos gadalaikos. Un īsteni copmaņi ļoti gaida pirmo ledu.
Laikā, kad uz ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt piesardzīgiem. Ik gadu ziemā vairāk nekā desmit cilvēku ielūst ledū un noslīkst.
Jāatceras, ka ledus kārta neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna, tomēr cilvēkiem nereti veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs.
Katru gadu VUGD atgādina iedzīvotājiem būt apzinīgiem un piesardzīgiem, atrodoties uz ledus.
Ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:
– saglabā mieru;
– turi galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
– nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus. Tā vietā vienmērīgi kustini kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
– elpo pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
– ja iespējams, sauc palīgā;
– ja soma vai smags mētelis velk uz leju, mēģini no tiem atbrīvoties;
– pagriezies ar seju uz to pusi, no kuras atnāci, un noliec rokas uz ledus. Izstiep rokas pēc iespējas tālāk;
– mēģini uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens;
– izkļūstot no ūdens, nevajag uzreiz celties kājās! Labāk ritināties prom no bīstamās vietas vai rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci;
– tiekot krastā, neapstājies, bet turpini kustību un pēc iespējas ātrāk doties uz tuvāko silto vietu!
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija, vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Ko darīt, ja redzi, ka cilvēks ir ielūzis:
– jāzvana uz 112! Jānosauc dispečeram adrese vai jāizskaidro, kā nokļūt līdz notikuma vietai. Jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
– lai palīdzētu ielūzušajam, jātuvojas tam rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2-5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā;
– izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu, – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet uz 112!
12.21.2021.